• Iepriecināšana miršanas laikā.

  • 1 Kas sēž Visaugstākā patvērumā un mīt Visvarenā ēnā,
  • 2 Tas saka uz To Kungu: mana cerība un mana stiprā pils, mans Dievs, uz ko es paļaujos.
  • 3 Jo Viņš tevi glābj no mednieka valgiem, no kaitīgā mēra.
  • 4 Viņš tevi sedz Saviem spārniem, un apakš Viņa spārniem tu esi glābts; Viņa patiesība ir par apsegu un par priekšturamām bruņām,
  • 5 Ka tev nav ko bīties no nakts baidekļiem, no bultām, kas dienā skraida,
  • 6 No mēra, kas tumsā lien, no sērgas, kas dienas vidū samaitā.
  • 7 Jebšu tūkstoši krīt tev sānis, un desmit tūkstoši pie tavas labās rokas, taču tevi neaizņems.
  • 8 Tiešām, ar savām acīm tu uzlūkosi un redzēsi, kā bezdievīgiem top atmaksāts.
  • 9 Tu, Kungs, esi mans patvērums! Visaugstāko tu esi licis par savu stiprumu.
  • 10 Ļaunums tev neuzies, un pie tava dzīvokļa mokas nepiestāsies.
  • 11 Jo Viņš Saviem eņģeļiem par tevi pavēlēs, tevi pasargāt uz visiem taviem ceļiem.
  • 12 Tie tevi uz rokām nesīs, ka tu savu kāju pie akmens nepiedauzīsi.
  • 13 Pār lauvām un odzēm tu kāpsi un samīsi jaunos lauvas un pūķus.
  • 14 “Viņš tveras pie Manis, un Es viņu izglābšu; Es viņu paaugstināšu, jo viņš pazīst Manu Vārdu.
  • 15 Viņš Mani piesauc, un Es viņu paklausīšu. Es viņam klāt esmu bēdās, Es viņu gribu izraut un viņu pagodināt.
  • 16 Ar ilgu dzīvošanu Es viņu gribu paēdināt un viņam parādīt Savu pestīšanu”.