• Lūgšana pēc glābšanas.

  • 1 Uz tevi, Kungs, es paļaujos, ne mūžam neliec man palikt kaunā.
  • 2 Izglāb mani caur Savu taisnību un atsvabini mani, atgriez Savu ausi pie manis un atpestī mani.
  • 3 Esi man par patvērumu, kur es varu dzīvot, kur vienmēr varu bēgt. Tu esi solījis, mani atpestīt, jo Tu esi mans kalns un mana stiprā pils.
  • 4 Mans Dievs, izglāb mani no bezdievīgā rokas, no netaisnā un varas darītāja rokas,
  • 5 Jo Tu esi mana cerība, Kungs, Dievs, mana drošība no manas jaunības.
  • 6 Uz Tevi es esmu paļāvies no mātes miesām, Tu mani esi izvilcis no mātes miesām, mana dziesma Tevi slavē bez mitēšanās.
  • 7 Es esmu daudziem par ērmu, bet Tu esi mans stiprais patvērums.
  • 8 Lai mana mute pildās ar Tavu slavu, cauru dienu ar Tavu godu.
  • 9 Neatmet mani vecumā, neatstāj mani, kad spēks man zūd.
  • 10 Jo mani ienaidnieki mani aprunā, un kas uz manu dvēseli glūn, tie kopā spriež padomu
  • 11 Sacīdami: Dievs viņu ir atstājis, dzenājiet viņu un sagrābiet viņu, jo glābēja nav.
  • 12 Dievs, neesi tālu no manis, mans Dievs, steidzies man palīgā.
  • 13 Lai top kaunā, lai iet bojā, kas manai dvēselei turas pretī, ar kaunu un smieklu lai top apsegti, kas meklē manu nelaimi.
  • 14 Bet es vienmēr cerēšu un vairošu visu Tavu slavu.
  • 15 Mana mute izteiks Tavu taisnību, cauru dienu Tavu pestīšanu, jebšu to nemāku izskaitīt.
  • 16 Es staigāšu Tā Kunga spēkā, es pieminēšu Tavu taisnību, Tevi vien.
  • 17 Ak Dievs, Tu mani esi mācījis no manas jaunības; un līdz šim es pasludināju Tavus brīnumus.
  • 18 Tad nu arīdzan, kad vecums un sirmi mati ir klāt, neatstāj mani, ak Dievs, tiekams es Tavu elkoni būšu pasludinājis bērnu bērniem un Tavu stiprumu visām paaudzēm.
  • 19 Tava taisnība, ak Dievs, ir it augsta, Tu dari lielas lietas; Dievs, kas ir tāds kā Tu?
  • 20 Tu man liec redzēt daudz bēdas un mokas, Tu mani darīsi atkal dzīvu, un mani izvilksi no zemes dziļumiem.
  • 21 Vairo manu godu, un iepriecini mani atkal.
  • 22 Es Tevi arī slavēšu ar stīgu skaņām par Tavu uzticību, mans Dievs; es Tevi slavēšu ar koklēm, ak Israēla Svētais!
  • 23 Manas lūpas gavilēs, kad es Tev dziedāšu, un mana dvēsele, ko Tu esi atpestījis.
  • 24 Un arī mana mēle Tavu taisnību izrunās cauru dienu, jo tie ir tapuši kaunā un apkaunoti, kas meklē manu nelaimi.