• Sirds kārošana pēc īstenas Dieva kalpošanas.

  • 1 Dāvida dziesma, kad viņš bija Jūda tuksnesī. Ak Dievs! Tu esi mans Stiprais Dievs, Tevi es meklēju no agra rīta, pēc Tevis slāpst manai dvēselei, pēc Tevis ilgojās mana miesa sausā un izkaltušā zemē, kur ūdens nav.
  • 2 Tā es svētā vietā pēc Tevis esmu skatījies, redzēt Tavu spēku un Tavu godību.
  • 3 Jo Tava žēlastība ir labāka nekā dzīvība; manas lūpas Tevi slavē.
  • 4 Tā es Tevi svētīšu, kamēr dzīvošu; un pacelt savas rokas Tavā Vārdā.
  • 5 Tad mana dvēsele taptu paēdināta kā ar taukumiem un gardumiem, un mana mute Tevi slavētu ar priecīgām lūpām.
  • 6 Es Tevi pieminu apguldamies, un uzmozdamies es domāju uz Tevi.
  • 7 Jo Tu esi mans palīgs, un Tavu spārnu pavēnī es dziedāšu priecīgi.
  • 8 Mana dvēsele Tev pieķeras, Tava labā roka mani tur.
  • 9 Bet tie, kas manu dvēseli meklē izpostīt, nogrims pašos zemes dziļumos.
  • 10 Tos nodos zobena asmenim un tie būs lapsām par barību.
  • 11 Bet ķēniņš priecāsies iekš Dieva; kas pie Viņa zvēr, tas lielīsies; jo melkuļu mute taps aizbāzta.