• Lūgšana pret netaisniem.

  • 1 Dāvida sirds dziesma. Dziedātāju vadonim, pēc: “nesamaitā.” Vai tad jūs esat mēmi, ka nerunājat taisnību un nepareizi tiesājat, jūs cilvēku bērni?
  • 2 Tiešām, savā sirdī jūs darāt netaisnību virs zemes, ar savām rokām jūs dzenaties uz varas darbu.
  • 3 Bezdievīgie maldās no mātes klēpja, kas melus runā, maldās no pašām mātes miesām.
  • 4 Tiem ir tāds niknums kā čūsku dzelonis, kā kurlai odzei, kas savu ausi aizbāž,
  • 5 Ka tā nedzird vārdotāja balsi, kas labi māk apvārdot.
  • 6 Ak Dievs, salauz viņiem zobus mutē, ak Kungs, izrauj jauno lauvu dzerokļus!
  • 7 Lai tie izšķīst kā ūdens, kas notek; kad tie uzvelk savas bultas, tad lai tās ir kā aplauztas,
  • 8 Tā kā gliemezis, kas izkūst, tā lai tie izgaist tā kā sievas nelaikā dzimis bērns, tā lai tie neredz saules.
  • 9 Pirms jūsu ērkšķi dabūs asus galus, Viņš tos aizraus dzīvus, kā ar karstu dusmību.
  • 10 Taisnais priecāsies, kad viņš redz atriebšanu, viņš mazgās savas kājas bezdievīgo asinīs.
  • 11 Un cilvēki sacīs: tam taisnam būs augļi; tiešām, Dievs ir soģis virs zemes.