• Par taisnošanu.

  • 1 Dāvida pamācīšana. Svētīgs ir tas, kam pārkāpumi piedoti, kam grēki apklāti.
  • 2 Svētīgs tas cilvēks, kam Tas Kungs noziegumus nepielīdzina, un kura garā viltības nav.
  • 3 Kad es klusu cietu, tad panīka mani kauli caur manu kaukšanu cauru dienu.
  • 4 Jo Tava roka dienām naktīm bija grūta uz manis, ka mans zaļums nokalta kā vasaras bulā. (Sela.)
  • 5 Savus grēkus es Tev sūdzu un neapklāju savus noziegumus; es sacīju: es izteikšu Tam Kungam savus pārkāpumus, tad Tu piedevi manu grēku noziegumus. (Sela.)
  • 6 Par to Tevi pielūgs visi svētie īstenā atrašanas laikā; tādēļ jebšu lieli ūdens plūdi nāktu, taču tie tos neaizņems.
  • 7 Tu esi mans patvērums, no bailēm Tu mani pasargāsi; Tu liksi atskanēt ap mani pestīšanas gavilēm. (Sela.)
  • 8 “Es tev došu saprašanu un tev mācīšu ceļu, pa kuru jāiet; Es došu padomu, Mana acs būs pār tevi.
  • 9 Neesiet kā zirgi un zirgēzeļi, kam prāta nav, kam iemaukti un laužņi jāliek mutē, kad negrib nākt pie tevis.”
  • 10 Bezdievim ir daudz sāpes, bet kas uz To Kungu cer, to žēlastība apkamps.
  • 11 Priecājaties iekš Tā Kunga un līksmojaties, jūs taisnie, un slavējiet, visi jūs sirds skaidrie.