• Pateicība un lūgšana.

  • 1 Dāvida dziesma. Slavēts lai ir Tas Kungs, mans patvērums, kas manām rokām māca kauties, un maniem pirkstiem karot,
  • 2 Mans žēlotājs un mana stiprā pils, mans patvērums un mans izglābējs, manas priekšturamās bruņas, uz ko es paļaujos, kas manus ļaudis man dara paklausīgus.
  • 3 Kungs, kas ir cilvēks, ka Tu viņu piemini? Un cilvēka bērns, ka Tu viņu lieci vērā?
  • 4 Cilvēks ir kā dvaša, viņa laiks ir kā ēna, kas aiziet.
  • 5 Kungs, nolaid Savas debesis un kāp zemē, aizskar kalnus, ka tie kūp.
  • 6 Met zibeņus un izkaisi tos, šaudi Savas bultas un izbiedē tos.
  • 7 Izstiep Savas rokas no augstības, atpestī mani un izglāb mani no lieliem ūdeņiem, no svešinieku rokas!
  • 8 Viņu mute runā melus, un viņu labā roka ir viltus roka.
  • 9 Ak Dievs, es Tev dziedāšu jaunu dziesmu, es Tev dziedāšu ar desmit stīgu koklēm.
  • 10 Tu ķēniņiem dod pestīšanu, un izglābi Savu kalpu Dāvidu no nikna zobena.
  • 11 Izglāb mani un atpestī mani no svešinieku rokas, kas ar savu muti melus runā, un viņu labā roka ir viltus roka;
  • 12 Ka mūsu dēli uzaug savā jaunībā kā stādi, mūsu meitas kā izcirsti stūra pīlāri pils namos.
  • 13 Ka mūsu klētis ir pilnas un izdod visādu mantu, ka mūsu ganāmie pulki pa tūkstošiem vedās un pa simts tūkstošiem mūsu laidaros;
  • 14 Ka mūsu liellopi augļojās, un ka postīšanas, laupīšanas, vaidēšanas nav mūsu ielās.
  • 15 Svētīga tauta, kam tā klājās, svētīga tauta, kam Tas Kungs ir par Dievu.