• Par grēku postu un par pestīšanu.

  • 1 Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim. Ģeķi saka savā sirdī Dieva nav; tie ir samaitājušies un sagānījušies ar savu darbošanos, neviena nav, kas labu dara.
  • 2 Tas Kungs skatās no debesīm uz cilvēku bērniem, lai redētu vai ir kāds, kas būtu prātīgs, kas meklē Dievu.
  • 3 Bet tie visi atkāpušies, visnotaļ smirdoši tapuši, neviena nav, kas labu dara, nav it neviena.
  • 4 Vai tad nav nekādas atzīšanas ļauna darītājiem, kas ēd manus ļaudis, tā kā ēd maizi, bet To Kungu tie nepiesauc?
  • 5 Tad tie bīdamies izbīstas, jo Dievs ir pie tās taisnās cilts.
  • 6 Jūs nievājat nabaga padomu, bet Tas Kungs ir viņa patvērums.
  • 7 Ak! Kaut no Ciānas nāktu Israēla pestīšana! Kad Tas Kungs atkal atved Savus cietuma ļaudis, tad Jēkabs priecāsies un Israēls līksmosies.