• Lūgšana par Dieva nama uzcelšanu pēc tās apsolīšanas, kas Dāvidam dota.

  • 1 Svētku dziesma. Kungs, piemini Dāvidu un visas viņa rūpes.
  • 2 Tas Tam Kungam zvērējis un solījies Jēkaba varenajam:
  • 3 Es neiešu sava nama dzīvoklī, es nekāpšu savas gultas cisās;
  • 4 Es nedošu savām acīm miegu redzēt nedz snaust saviem acu plakstiem;
  • 5 Līdz kamēr būšu atradis vietu Tam Kungam un mājokli Jēkaba varenajam.
  • 6 Redzi, mēs par to esam dzirdējuši Efratā, mēs to esam atraduši Jaāra laukos.
  • 7 Iesim Viņa mājas vietā un pielūgsim pie Viņa kāju pamesla.
  • 8 Celies, Kungs, uz Savu dusas vietu, Tu un Tava spēka šķirsts;
  • 9 Lai Tavi priesteri apģērbjās ar taisnību, un Tavi svētie lai gavilē.
  • 10 Neatmet Sava svaidītā vaigu, Sava kalpa Dāvida dēļ.
  • 11 Tas Kungs Dāvidam tiešām ir zvērējis, no tā Viņš nenovērsīsies: es no tavas miesas augļiem iecelšu uz tavu goda krēslu.
  • 12 Ja tavi bērni turēs Manu derību un Manu liecību, ko Es tiem mācīšu, tad arī viņu bērni sēdēs uz tava goda krēsla mūžīgi.
  • 13 Jo Tas Kungs Ciānu ir izredzējis, to Viņš ir izvēlējies par Savu mājvietu.
  • 14 Šī ir Mana dusas vieta mūžīgi, šeit Es dzīvošu, jo Es to esmu vēlējies.
  • 15 Svētīdams Es svētīšu viņas barību un paēdināšu viņas nabagus ar maizi,
  • 16 Un apģērbšu viņas priesterus ar pestīšanu, un viņas svētie gavilēt gavilēs.
  • 17 Tur Es Dāvidam uzcelšu ragu, došu gaismu Savam svaidītam.
  • 18 Viņa ienaidniekus Es apģērbšu ar kaunu, bet viņam ziedēs viņa kronis.