• Darba kavēkļi.

  • 1 Kad nu Sanbalats dzirdēja, ka mēs mūri uzceļam, tad viņš apskaitās un palika varen dusmīgs un apsmēja Jūdus.
  • 2 Un tas sacīja savu brāļu un Samarijas karaspēka priekšā: ko tie nespēcīgie Jūdi dara? Vai tiem būs dot tādu vaļu? Vai tie upurēs? Vai viņi vienā dienā to pabeigs? Vai viņi sadedzinātos akmeņus no pelnu čupām darīs dzīvus?
  • 3 Un amonietis Tobija stāvēja viņam blakām un sacīja: lai tik taisa! Kad tur lapsa uzlēks, tad tā viņu akmeņu mūri nogāzīs!
  • 4 Klausi, ak mūsu Dievs, kā mēs esam nievāti, un atgriez viņu nievāšanu uz viņu galvu un nodod tos par apsmieklu cietuma zemē,
  • 5 Un neapklāj viņu noziegumu, un viņu grēki lai netop izdzēsti Tavā priekšā, jo tie (Tevi) kaitinājuši to strādnieku priekšā.
  • 6 Bet mēs cēlām mūri un mūris tapa uzcelts līdz pusei, tad ļaudis jo priecīgi sāka strādāt.
  • 7 Kad nu Sanbalats un Tobija un Arābi un Amonieši un Ašdodieši dzirdēja, ka Jeruzālemes mūri gana augsti tiek atjaunoti, ka spraugas jau sāk aizpildīt, tad tie ļoti apskaitās.
  • 8 Un tie sametās visi uz vienu roku, nākt un karot pret Jeruzālemi un viņu postīt.
  • 9 Bet mēs pielūdzām savu Dievu un likām sardzi viņu dēļ dienām naktīm viņiem pretī.
  • 10 Tad Jūda sacīja: nesēju spēks ir noguris un daudz ir gruvešu, tā ka mēs pie mūra nevaram strādāt.
  • 11 Bet mūsu ienaidnieki sacīja: tiem nemanot un neredzot mēs nāksim viņu vidū un tos nokausim un darbam darīsim galu.
  • 12 Un notikās, kad Jūdi, kas viņiem sānis dzīvoja, nāca un mums gan desmit reiz sacīja no visām vietām: griežaties atpakaļ pie mums!
  • 13 Tad es lejas vietās aiz mūra un uz kalniem nostādīju ļaudis pēc viņu radiem ar viņu zobeniem, viņu šķēpiem un viņu stopiem.
  • 14 Un es lūkoju un cēlos un sacīju uz virsniekiem un priekšniekiem un citiem ļaudīm: nebīstaties no viņiem; pieminiet lielo bijājamo Kungu un karojiet par saviem brāļiem, saviem dēliem un savām meitām, savām sievām un saviem namiem.
  • 15 Un notikās, kad mūsu ienaidnieki bija dzirdējuši, ka tas mums tapis zināms, un ka Dievs viņu padomu bija iznīcinājis, tad mēs visi griezāmies atpakaļ pie mūra, ikkatrs pie sava darba.
  • 16 Un no tās dienas manu jaunekļu viena daļa darīja darbu, un otra daļa turēja šķēpus un priekšturamās bruņas un stopus un krūšu bruņas, un virsnieki stāvēja aiz visa Jūda nama.
  • 17 Kas mūri cēla un kas nastu nesa un kas uzkrāva, tie visi ar vienu roku darīja darbu un ar otru tie turēja kara ieročus.
  • 18 Un strādnieki bija jozuši ikviens savu zobenu ap saviem gurniem un tā tie strādāja, bet kas bazūni pūta, tas bija man blakām.
  • 19 Un es sacīju uz virsniekiem un uz valdniekiem un uz citiem ļaudīm: darbs ir liels un garš, un mēs esam atšķirti tālu cits no cita.
  • 20 Tai vietā, kur jūs dzirdēsiet bazūnes skaņu, tur jums pie mums būs sapulcēties; mūsu Dievs par mums karos.
  • 21 Tā mēs darījām to darbu. Un viena puse no tiem turēja šķēpus no rīta gaismas, līdz kamēr zvaigznes sāka spīdēt.
  • 22 Tanī laikā es arī sacīju uz ļaudīm: lai ikviens ar savu puisi pa nakti paliek Jeruzālemē, ka tie mums naktī ir par sargiem un dienā palīdz pie darba.
  • 23 Un ne es, ne mani brāļi, ne mani jaunekļi, ne sargi, kas aiz manis stāvēja, mēs nenovilkām savas drēbes un ikkatram bija savas bruņas pie rokas.