• Līdzība par desmit jaunavām, 1; par kungu, kas saviem kalpiem talentus uz augļiem izdalīja, 14; par pastarā dienu un sodību, 31.

  • 1 Tad Debesu valstība būs līdzīga desmit jaunavām, kas savus eļļas lukturus ņēma un izgāja pretī līgavainim.
  • 2 Bet piecas no tām bija gudras, un piecas bija ģeķīgas.
  • 3 Kas bija ģeķīgas, tās paņēma savus eļļas lukturus, bet eļļu tās neņēma līdz.
  • 4 Bet gudrās paņēma eļļu savos traukos līdz ar eļļas lukturiem.
  • 5 Kad nu līgavainis kavējās, tad visas aizmiga un snauda.
  • 6 Bet nakts vidū balss atskanēja: redzi, līgavainis nāk, ejat ārā viņam pretī.
  • 7 Tad visas jaunavas cēlās un sataisīja savus eļļas lukturus.
  • 8 Bet ģeķīgās sacīja uz gudrām: dodiet mums no savas eļļas, jo mūsu eļļas sveces izdziest.
  • 9 Bet gudrās atbildēja un sacīja: ne tā, ka nepietrūkst mums un jums, bet noejat labāk pie pārdevējiem un pērkat sev.
  • 10 Un kad tās nogāja pirkt, tad līgavainis nāca, un kas bija gatavas, iegāja ar viņu kāzās, un durvis tapa aizslēgtas.
  • 11 Pēc arī citas jaunavas atnāca un sacīja: Kungs, Kungs, atdari mums.
  • 12 Bet tas atbildēja un sacīja: patiesi, es jums saku, es jūs nepazīstu.
  • 13 Tāpēc esiet modrīgi, jo jūs nezināt ne dienu, nedz stundu, kurā Cilvēka Dēls nāk.
  • 14 Jo tā kā viens cilvēks citur aiziedams aicināja savus kalpus un tiem iedeva savu mantu,
  • 15 Un vienam deva piecus talentus un otram divus un trešam vienu, ikkatram pēc viņa spēka, un tūdaļ aizgāja projām.
  • 16 Tad tas nogāja, kas piecus talentus bija dabūjis, un pelnījās ar tiem un sapelnīja citus piecus talentus.
  • 17 Tā arī, kas divus dabūjis, arī tas sapelnīja divus citus.
  • 18 Bet tas, kas vienu bija dabūjis, nogāja un to ieraka zemē un paslēpa sava kunga naudu.
  • 19 Bet pēc ilga laika šo kalpu kungs nāca un ar tiem izlīdzinājās.
  • 20 Un tas, kas bija dabūjis piecus talentus, nāca un atnesa vēl citus piecus talentus un sacīja: kungs, tu man piecus talentus esi iedevis; redzi, es pāri par tiem esmu sapelnījis vēl citus piecus talentus.
  • 21 Un viņa kungs uz to sacīja: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps! Pie mazuma tu esi bijis uzticīgs, es tevi iecelšu pār daudzumu; ieej sava kunga priekā.
  • 22 Un tas arīdzan, kas bija dabūjis divus talentus, atnācis sacīja: kungs, tu man divus talentus esi iedevis; redzi, es pāri par tiem esmu sapelnījis vēl divus.
  • 23 Viņa kungs uz to sacīja: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps! Tu pie mazuma esi bijis uzticīgs, es tevi iecelšu pār daudzumu; ieej sava kunga priekā.
  • 24 Tad arī tas, kas bija dabūjis vienu talentu, piegājis sacīja: kungs, es zināju tevi bargu cilvēku esam, ka tu pļauj, kur tu neesi sējis, un krāj, kur tu neesi kaisījis.
  • 25 Un bīdamies es nogāju un apslēpu tavu podu zemē; redzi še ir, kas tev pieder.
  • 26 Bet viņa kungs atbildēja un uz viņu sacīja: tu blēdīgais un kūtrais kalps! Ja tu zināji, ka es pļauju, kur es neesmu sējis, un krāju, kur es neesmu kaisījis:
  • 27 Tad tev vajadzēja dot manu naudu mijējiem, un pārnācis es būtu atdabūjis ar augļiem, kas man pieder.
  • 28 Tāpēc ņemiet no viņa talentu un dodiet tam, kam ir desmit talenti.
  • 29 Jo ikkatram, kam ir, tam taps dots, un tam būs papilnam; bet no tā, kam nav, taps vēl atņemts, kas tam ir.
  • 30 Un nelietīgo kalpu izmetiet galējā tumsā, tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.
  • 31 Bet kad Cilvēka Dēls nāks Savā godībā, un visi svētie eņģeļi līdz ar Viņu, tad Viņš sēdēs uz Sava godības krēsla.
  • 32 Un visi ļaudis taps sapulcināti Viņa priekšā, un Viņš tos šķirs tā, kā gans avis šķir no āžiem.
  • 33 Un stādīs avis pa Savu labo roku, bet āžus pa kreiso roku.
  • 34 Tad Ķēniņš sacīs uz tiem pie Savas labās rokas: nāciet šurp, jūs Mana Tēva svētītie, iemantojiet Valstību, kas jums ir sataisīta no pasaules iesākuma.
  • 35 Jo Es biju izsalcis, un jūs Mani esat ēdinājuši; Es biju izslāpis, un jūs Mani esat dzirdinājuši; Es biju viesis, un jūs Mani esat uzņēmuši;
  • 36 Es biju pliks, un jūs Mani esat ģērbuši; Es biju nevesels, un jūs Mani esat apmeklējuši; Es biju cietumā, un jūs pie Manis esat nākuši.
  • 37 Tad taisnie Viņam atbildēs sacīdami: Kungs, kad mēs Tevi esam redzējuši izsalkušu un Tevi esam ēdinājuši? Vai izslāpušu un Tevi esam dzirdinājuši?
  • 38 Kad mēs Tevi esam redzējuši kā viesi un uzņēmuši? Vai pliku un Tevi esam ģērbuši?
  • 39 Kad mēs Tevi esam redzējuši neveselu vai cietumā un pie Tevis esam nākuši?
  • 40 Tad Ķēniņš tiem atbildēs un sacīs: patiesi, Es jums saku, ko jūs darījuši vienam no šiem Maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs Man esat darījuši.
  • 41 Tad viņš arī uz tiem pa kreiso roku sacīs: ejat nost no Manis, jūs nolādētie, mūžīgā ugunī, kas ir sataisīts velnam un viņa eņģeļiem.
  • 42 Jo Es biju izsalcis, un jūs Mani neesat ēdinājuši: Es biju izslāpis, un jūs Mani neesat dzirdinājuši:
  • 43 Es biju viesis, un jūs Mani neesat uzņēmuši; Es biju pliks, un jūs Mani neesat ģērbuši; Es biju nevesels un cietumā, un jūs Mani neesat apmeklējuši.
  • 44 Tad tie arīdzan Viņam atbildēs un sacīs: Kungs, kad mēs Tevi esam redzējuši izsalkušu vai izslāpušu, vai viesi, vai pliku, vai neveselu, vai cietumā un Tev neesam kalpojuši?
  • 45 Tad Viņš atbildēs un sacīs: patiesi, Es jums saku, ko jūs neesat darījuši vienam no šiem vismazākajiem, to jūs Man arīdzan neesat darījuši.
  • 46 Un tie ieies mūžīgās mokās, bet taisnie mūžīgā dzīvošanā.”