• Līdzība par ķēniņa kāzām un kāzu drēbēm, 1; mācība par nodokļa došanu, 15; par miroņu augšāmcelšanos, 23; par vislielāko bausli, 34; par Kristu Dāvida dēlu un Kungu, 41.

  • 1 Un Jēzus atbildēja un runāja atkal caur līdzībām, uz tiem sacīdams:
  • 2 “Debesu valstība līdzinās ķēniņam, kas savam dēlam kāzas taisīja,
  • 3 Un izsūtīja savus kalpus, viesus aicināt kāzās, bet tie negribēja nākt.
  • 4 Atkal viņš citus kalpus izsūtīja un sacīja: sakāt viesiem: redzi, mans mielasts ir sataisīts, mani vērši un baroti lopi nokauti, un visas lietas sataisītas; nāciet kāzās.
  • 5 Bet tie to nicināja un nogāja cits uz savu tīrumu un cits pie savas tirgošanas.
  • 6 Bet citi viņa kalpus sagrāba un tos lika smieklā un tos nokāva.
  • 7 Kad ķēniņš to dzirdēja, tad viņš tapa dusmīgs un sūtīja savu karaspēku un lika šos slepkavas nokaut un iededzināja viņu pilsētu.
  • 8 Tad viņš uz saviem kalpiem sacīja: kāzas gan ir sataisītas, bet viesi nebija cienīgi.
  • 9 Tāpēc ejat uz lielceļiem un aicinājiet kāzās, kādus jūs atrodat.
  • 10 Un kalpi izgāja uz ceļiem un sameklēja kādus atrazdami, ļaunus un labus, un visi galdi pildījās ar viesiem.
  • 11 Tad ķēniņš iegāja, viesus aplūkot, un tur ieraudzīja vienu cilvēku, kas nebija apģērbies kāzu drēbēs.
  • 12 Un viņš uz to sacīja: draugs, kā tu šeit esi ienācis, neapģērbies kāzu drēbēs? Bet tas palika kā mēms.
  • 13 Tad ķēniņš sacīja uz saviem kalpiem: sieniet tam kājas un rokas, ņemiet to un izmetiet to galējā tumsā, tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.
  • 14 Jo daudz aicināti, bet maz izredzēti.”
  • 15 Tad farizeji nogāja un sarunājās, ka tie Jēzu Viņa valodā savaldzinātu.
  • 16 Un tie sūtīja pie Viņa savus mācekļus ar ķēniņa Hēroda sulaiņiem, kas sacīja: “Mācītāj, mēs zinām, ka Tu esi patiess un māci Dieva ceļu patiesībā, un Tu nebēdā par nevienu: jo Tu neuzlūko cilvēka vaigu.
  • 17 Tāpēc saki mums: kā Tev šķiet? Vai ir brīv, ķeizaram meslus dot, vai nē?”
  • 18 Un Jēzus, viņu blēdību nomanīdams, sacīja: “Jūs viltnieki, kam jūs Mani kārdināt?
  • 19 Rādiet Man šurp nomas naudu.” Un tie Viņam rādīja denāriju.
  • 20 Un Viņš uz tiem sacīja: “Kam ir šī zīme un virsraksts?”
  • 21 Tie uz Viņu sacīja: “Ķeizara.” Tad Viņš uz tiem sacīja: “Tāpēc dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder.”
  • 22 Un to dzirdēdami, tie brīnījās un atstāja Viņu un aizgāja.
  • 23 Tanī pašā dienā nāca pie Viņa saduceji, kas saka, augšāmcelšanos neesam, un Viņam vaicāja
  • 24 Sacīdami: “Mācītāj, Mozus ir sacījis: ja kas mirst, un tam bērnu nav, tad viņa brālim būs viņa sievu precēt un savam brālim celt dzimumu.
  • 25 Tad nu pie mums bija septiņi brāļi, un pirmais apņēma sievu un nomira, un kad tam nebija bērnu, tad tas pameta savu sievu savam brālim.
  • 26 Tā arī otrais un trešais līdz septītam.
  • 27 Un beidzot pēc visiem arī sieva nomira.
  • 28 Tad nu augšāmcelšanās dienā kuram no septiņiem sieva piederēs? Jo tie visi viņu bija apņēmuši.”
  • 29 Bet Jēzus atbildēja un sacīja: “Jūs maldāties, neprazdami nedz rakstus, nedz Dieva spēku.
  • 30 Jo augšāmcelšanās laikā tie nedz precēs nedz taps precēti, bet tie būs itin kā Dieva eņģeļi debesīs.
  • 31 Bet vai jūs par miroņu augšāmcelšanos neesat lasījuši, ko Dievs jums ir runājis sacīdams:
  • 32 “Es esmu Ābrahāma Dievs un Īzaka Dievs un Jēkaba Dievs”? Dievs nav mirušo, bet dzīvo Dievs.”
  • 33 Un kad ļaudis to dzirdēja, tad tie iztrūcinājās par Viņa mācību.
  • 34 Bet farizeji dzirdējuši, ka Viņš saducejiem muti bija aizbāzis, sapulcējās kopā.
  • 35 Un viens no tiem, bauslības mācītājs, jautāja kārdinādams Viņu un sacīja:
  • 36 “Mācītāj, kurš ir augstākais bauslis bauslībā?”
  • 37 Bet Jēzus uz to sacīja: “Tev būs Dievu, savu Kungu, mīļot no visas savas sirds un no visas savas dvēseles un no visa sava prāta.
  • 38 Šis ir pirmais un augstākais bauslis.
  • 39 Un otrs tam līdzīgs: tev būs savu tuvāko mīļot kā sevi pašu.
  • 40 Uz šiem diviem baušļiem balstās visa bauslība un pravieši.”
  • 41 Kad nu farizeji bija sapulcējušies, Jēzus tiem jautāja
  • 42 Un sacīja: “Ko jūs domājat par Kristu, kā dēls Viņš ir?” Tie uz Viņu sacīja: “Dāvida.”
  • 43 Un Viņš uz tiem sacīja: “Kā tad Dāvids Viņu garā sauc par Kungu,
  • 44 Tas Kungs sacījis uz manu Kungu: sēdies pa Manu labo roku, tiekams Es Tavus ienaidniekus lieku par pameslu Tavām kājām.
  • 45 Ja nu Dāvids Viņu sauc par Kungu, kā tad Viņš ir viņa Dēls?”
  • 46 Un neviens nezināja Viņam atbildēt neviena vārda un no tās dienas arī neviens vairs neuzdrošinājās Viņu jautāt.