-
Jēzus Kristus cilts, 1; kā viņš ieņemts un piedzimis, 18.
- 1 Jēzus Kristus cilts grāmata. Jēzus bija Dāvida, Dāvids Ābrahāma dēls.
- 2 Ābrahāms dzemdināja Īzaku, un Īzaks dzemdināja Jēkabu, un Jēkabs dzemdināja Jūdu un viņa brāļus.
- 3 Un Jūda dzemdināja Perecu un Zerahu no Tamāras; un Perecs dzemdināja Hecronu, un Hecrons dzemdināja Ramu.
- 4 Un Rams dzemdināja Aminadabu, un Aminadabs dzemdināja Nahšonu, un Nahšons dzemdināja Salmu.
- 5 Un Salms dzemdināja Boasu no Rahabas, un Boas dzemdināja Obedu no Rutes, un Obeds dzemdināja Isaju.
- 6 Un Isajus dzemdināja ķēniņu Dāvidu, un ķēniņš Dāvids dzemdināja Salamanu no Ūrijas sievas.
- 7 Un Salamans dzemdināja Rehabeāmu, un Rehabeāms dzemdināja Abiju, un Abija dzemdināja Asu.
- 8 Un Asa dzemdināja Jehošafatu, un Jehošafats dzemdināja Jehoramu, un Jehorams dzemdināja Uziju.
- 9 Un Uzija dzemdināja Jotamu, un Jotams dzemdināja Ahazu, un Ahazs dzemdināja Hizkiju.
- 10 Un Hizkija dzemdināja Manasu, un Manasus dzemdināja Amonu, un Amons dzemdināja Josiju.
- 11 Un Josija dzemdināja Jekoniju un viņa brāļus tajā laikā, kad viņi tika aizvesti uz Bābeli.
- 12 Un pēc aizvešanas uz Bābeli Jekonija dzemdināja Šealatiēli, un Šealatiēls dzemdināja Zerubabeli.
- 13 Un Zerubabels dzemdināja Abihudu, un Abihuds dzemdināja Eliakimu, un Eliakims dzemdināja Azoru.
- 14 Un Azors dzemdināja Cadoku, un Cadoks dzemdināja Ahimu, un Ahims dzemdināja Eliudu.
- 15 Un Eliuds dzemdināja Eleazaru, un Eleazars dzemdināja Mattanu, un Mattans dzemdināja Jēkabu.
- 16 Un Jēkabs dzemdināja Jāzepu, Marijas vīru, no kuras ir piedzimis Jēzus, kas top saukts Kristus.
- 17 Tad nu pavisam no Ābrahāma līdz Dāvidam ir četrpadsmit augumi; un no Dāvida līdz aizvešanai uz Bābeli ir četrpadsmit augumi; un no aizvešanas uz Bābeli līdz Kristum četrpadsmit augumi.
- 18 Bet Jēzus Kristus piedzimšana bija tāda: kad Marija, viņa māte, Jāzepam bija saderēta, pirms tie nāca kopā, tā atradās grūta no Svētā Gara.
- 19 Bet Jāzeps, viņas vīrs, taisns būdams un negribēdams tai kaunu darīt, gribēja to slepeni atstāt.
- 20 Bet viņam tā savā prātā domājot, redzi, Tā Kunga eņģelis sapnī parādījās sacīdams: Jāzep, tu Dāvida dēls, nebīsties, Mariju, savu sievu, ņemt pie sevis; jo kas iekš tās dzimis, tas ir no Svētā Gara.
- 21 Un viņa dzemdēs dēlu, un Tā vārdu tev būs saukt JĒZUS; jo Viņš izpestīs Savus ļaudis no viņu grēkiem.
- 22 Bet viss tas ir noticis, lai piepildītos, kas runāts no Tā Kunga caur pravieti, kas saka:
- 23 “Redzi, jaunava būs grūta un dzemdēs Dēlu, un Viņa vārdu sauks Immanuels,” tas ir tulkots: “Dievs ar mums.”
- 24 Bet Jāzeps no miega uzmodies darīja, kā viņam Tā Kunga eņģelis bija pavēlējis, un ņēma savu sievu pie sevis;
- 25 Un viņu neatzina, līdz kamēr viņa bija dzemdējusi savu pirmdzimto Dēlu, un nosauca Viņa vārdu Jēzus.
Evaņģēlijs -
εὐαγγέλιον- labā vēsts, kurεὐ- labs, unἀγγελία- vēsts.Autors
Matejs, viens no 12 apustuļiem, ir Mateja evaņģēlija autors. Vārds Matejs nozīmē "Jahves dāvana". Matejs bija muitnieks, kuru Jēzus aicināja sev sekot. Matejs to arī darīja (9:9-13). Marka un Lūkas ev. viņš tiek saukts ar viņa otro vārdu - Levijs. Matejs, uzskaitot 12 apustuļu vārdus (Mt. 10.nod.), vienīgi sev ir pielicis klāt nodarbošanos: "Matejs, muitnieks" (Mt. 10:3).
Mateja ev. ir viens no sinoptiskajiem evaņģēlijiem, un jautājums par tā līdzību ar, piem., Marka evaņģēliju liek jautāt par to savstarpējo atkarību. Piem., vai Matejs izmantoja Marka ev. un papildināja vēl ar to, ko viņš pats, būdams Jēzus apustulis, bija piedzīvojis un dzirdējis? Un kāpēc lai viņš to nedarītu, ja viņš zināja, ka Marka ev. ir patiess?
Sarakstīšanas laiks
Mateja ev. ir ar jūdu iezīmēm, tāpēc kādi uzskata, ka tas rakstīts kristīgās draudzes sākuma laikā, kad draudze pamatā sastāvēja no jūdiem un evaņģēlijs tika sludināts vienīgi jūdiem (Ap.d. 10. un 11.nod., arī 11:19). Tomēr tie, kas uzskata, ka Matejs un Lūka daudz izmantojuši Marka ev., Mateja ev. datē vēlāk, - pēc tam kad Marka ev. jau kādu laiku bija bijis lietots.
Adresāti
Matejs savu evaņģēliju sarakstījis grieķu val. (ir arī uzskats, ka aramiešu vai ebreju val., bet tam nav pierādījumu). Viņa lasītāji, acīmredzot, runāja grieķu val. un evaņģēlija judaiskās iezīmes liek domāt, ka primārie evaņģēlija lasītāji bijuši jūdi. Uz to norāda:
Tas tomēr nenozīmē, ka Matejs evaņģēliju domājis tikai jūdiem. Matejs stāsta par magiem (nejūdiem), kas nāca pielūgt Jēzu (2:1-12), kā arī ir uzrakstījis Jēzus sacīto, ka "tīrums ir pasaule" (13:38); vēl: lielā pavēle (28:18-20). Tāpēc, kaut arī Mateja ev. ir ar jūdu iezīmēm, tas tomēr ir universāls.
Vēstules sarakstīšanas iemesls un nolūks
Mateja galvenais nolūks ir pierādīt saviem jūdu lasītājiem, ka Jēzus ir viņu Mesija. Matejs rāda, kā Jēzus savā dzīvē un kalpošanā piepildīja VD Svētos rakstus. Lai gan visi evaņģēliju autori citē no VD, Matejs dod vēl 9 tekstus no VD (1:22.23; 2:15; 2:17.18; 2:23; 4:14-16; 8:17; 12:17-21; 13:35; 27:9.10), lai pierādītu, ka Jēzus ir Mesija, par Kuru runā VD pravietojumi.
Uzbūve
Arī Mateja evaņģēlija uzbūve varēja palīdzēt jūdu lasītājiem, proti, evaņģēlija materiāls ir būvēts ap piecām lielām runām (ļoti iespējams, ka šīs 5 lielās runas ir veidotas kā 5 Mozus grāmatu atspulgs):
Tas, ka tas ir darīts apzināti, ir skaidrs no vārdiem, kas nobeidz katru no šīm runām:
Stāstījuma daļas, kas atrodas pirms katras no Jēzus runām, labi pieved pie šīm runām. Evaņģēlijam ir prologs (1. un 2.nod.) un spēcīgs epilogs (28, 16 - 20). Piecdaļīgais evaņģēlija sadalījums varētu likt domāt, ka Matejs savu evaņģēliju ir veidojis pēc Pentatoiha (pirmās piecas VD grāmatas) parauga. Varbūt Matejs evaņģēliju pasniedz kā jaunu Toru un Jēzu kā jaunu un lielāku Mozu (sk. Dt. 18:15.18):