• Jēzus Betānijā top svaidīts, 3; ēd Pashā jēru, 12; dala svēto vakarēdienu, 22; cieš darzā, 32; 45; un Kajafas namā, 53; Pēteris apgrēkojās, 66.

  • 1 Un pēc divām dienām bija Pashā un Neraudzētās maizes svētki. Un augstie priesteri un rakstu mācītāji meklēja, kā tie Jēzu ar viltu saņemtu un nokautu.
  • 2 Bet tie sacīja: “Tik ne svētkos, lai dumpis neceļas starp ļaudīm.”
  • 3 Un kad Viņš bija Betānijā, spitālīgā Sīmaņa namā un pie galda sēdēja, tad viena sieva nāca; tai bija akmens trauciņš ar ļoti dārgu un tīru nardes eļļu, un, trauciņu salauzusi, tā to lēja uz Viņa galvu.
  • 4 Un tur bija kādi, kas pie sevis apskaitās un sacīja: “Ka labad šī eļļas izšķērdēšana notikusi?
  • 5 Jo šo eļļu varēja pārdot dārgāk nekā par trīssimt denārijiem un izdalīt nabagiem;” un tie kurnēja par to.
  • 6 Bet Jēzus sacīja: “Liekat to mierā. Ko jūs tai raizes darāt? Tā labu darbu pie Manis darījusi.
  • 7 Jo nabagi ir arvien pie jums, un kad gribat, jūs tiem varat labu darīt; bet Es neesmu arvien pie jums.
  • 8 Šī ir darījusi, ko spējusi; tā jau iepriekš Manu miesu ir svaidījusi uz bērēm.
  • 9 Patiesi, Es jums saku: kur vien šis evaņģēlijs kļūs sludināts pa visu pasauli, tur arī to teiks, ko šī darījusi, viņai par piemiņu.”
  • 10 Un Jūdas Iskariots, viens no tiem divpadsmit, nogāja pie augstiem priesteriem, ka Viņu tiem nodotu.
  • 11 Un tie to dzirdējuši priecājās un solīja tam dot naudu; un tas meklēja, kā tas Viņu izdevīgā laikā nodotu.
  • 12 Bet pirmā neraudzētās maizes dienā, kad Pashā jēru nokāva, Viņa mācekļi uz Viņu sacīja: “Kur Tu gribi, lai mēs noejam un sataisām, ka Tu Pashā jēru vari ēst?”
  • 13 Un Viņš sūtīja divus no Saviem mācekļiem un uz tiem sacīja: “Noejat uz pilsētu. Un jūs sastaps viens cilvēks, ūdens krūzi nesdams. Seko tam.
  • 14 Un kur viņš ieiet, tur teiciet saimniekam: Mācītājs saka: kur ir vieta Man, kur ar Saviem mācekļiem varu ēst Pashā jēru?
  • 15 Un viņš jums rādīs lielu, ar deķiem izklātu gatavu istabu. Turpat sataisiet to mums.”
  • 16 Un Viņa mācekļi izgāja un nāca pilsētā un atrada tā, kā Viņš tiem bija sacījis: un sataisīja Pashā jēru.
  • 17 Un kad vakars metās, tad Viņš nāca ar tiem divpadsmit.
  • 18 Un tiem pie galda sēžot un ēdot, Jēzus sacīja: “Patiesi, Es jums saku: viens no jums, kas ar Mani ēd, Mani nodos.”
  • 19 Un tie iesāka noskumt un cits pēc cita uz Viņu sacīt: “Vai es tas esmu?”
  • 20 Bet Viņš atbildēja un uz tiem sacīja: “Viens no tiem divpadsmit, kas ar Mani mērc bļodā.
  • 21 Cilvēka Dēls gan aiziet tā, kā par Viņu ir rakstīts. Bet bēdas tam cilvēkam, caur ko Cilvēka Dēls top nodots. Šim cilvēkam būtu labāk, ka nemaz nebūtu dzimis.”
  • 22 Un tiem ēdot, Jēzus ņēma maizi, svētīja to, pārlauza un tiem to deva un sacīja: “Ņemiet, ēdiet, tā ir Mana miesa.”
  • 23 Un Viņš ņēma biķeri, pateicās un tiem to deva. Un tie visi dzēra no tā.
  • 24 Un Viņš uz tiem sacīja: “Šīs ir Manas asinis, jaunās derības asinis, kas par daudziem top izlietas.
  • 25 Patiesi, Es jums saku, ka Es vairs nedzeršu no vīna koka augļiem līdz dienai, kad Es to no jauna dzeršu Dieva valstībā.”
  • 26 Un pateicības dziesmu dziedājuši, tie izgāja uz Eļļas kalnu.
  • 27 Un Jēzus uz tiem sacīja: “Jūs visi šinī naktī apgrēcināsities pie Manis, jo stāv rakstīts: Es ganu sitīšu, un avis taps izklīdinātas.
  • 28 Bet kad Es augšāmcelšos, tad Es jūsu priekšā gribu noiet uz Galileju.”
  • 29 Bet Pēteris uz To sacīja: “Un ja visi pie Tevis apgrēcinātos, tomēr es ne.”
  • 30 Un Jēzus uz to sacīja: “Patiesi, Es tev saku: šodien, šinī naktī, pirms gailis otrreiz dziedās, tu Mani trīskārt aizliegsi.”
  • 31 Bet tas runāja vēl daudz vairāk: “Jebšu man būtu līdz ar Tevi jāmirst, taču es Tevi negribu aizliegt!” Un tāpat arī visi sacīja.
  • 32 Un tie nāca uz vienu muižu, kurai vārds Ģetzemane, un Viņš uz Saviem mācekļiem sacīja: “Apsēžaties šeit, kamēr Es Dievu lūgšu.”
  • 33 Un Viņš ņēma pie sevis Pēteri un Jēkabu un Jāni, un iesāka baiļoties un trīcēt,
  • 34 Un uz tiem sacīja: “Mana dvēsele ir ļoti noskumusi līdz nāvei. Paliekat šeitan un esiet nomodā.”
  • 35 Un maķenīt pagājis Viņš krita pie zemes un lūdza, ja tas varētu būt, lai tā stunda Viņam aizietu garām.
  • 36 Un Viņš sacīja: “Abba, Tēvs, Tu spēji visas lietas! Ņem šo biķeri no Manis! Tomēr ne ko Es gribu, bet ko Tu gribi.”
  • 37 Un Viņš nāk un atrod tos guļam un saka uz Pēteri: “Sīmani, vai tu guli? Vai tu nevienu stundu nespēji būt nomodā?
  • 38 Esat nomodā un lūdzat Dievu, ka neiekrītat kārdināšanā. Gars gan ir labprātīgs, bet miesa ir vāja.”
  • 39 Un Viņš atkal nogājis, Dievu lūdza, sacīdams šos pašus vārdus.
  • 40 Un Viņš griezās atpakaļ, un atrada tos atkal guļam, jo viņu acis bija miega pilnas, un tie nezināja, ko Viņam atbildēt.
  • 41 Un Viņš nāca trešo reizi un uz tiem sacīja: “Guliet nu vēl un dusiet! Pietiek, tā stunda ir nākusi! Redzi, Cilvēka Dēls top nodots grēcinieku rokās.
  • 42 Ceļaties, ejam; redzi, kas Mani nodod, tas ir tuvu klāt.”
  • 43 Un tūdaļ, Viņam vēl runājot, atnāca Jūdas, viens no tiem divpadsmit, un līdz ar viņu daudz ļaužu ar zobeniem un nūjām no augstiem priesteriem un rakstu mācītājiem un vecajiem.
  • 44 Bet tas, kas Viņu nodeva, tiem bija devis zīmi sacīdams: “Kuru es skūpstīšu, tas ir Viņš, To gūstat un To droši vediet prom.”
  • 45 Un tas nāca un tūdaļ Viņam piegājis sacīja: “Rabbi, Rabbi!” un Viņu skūpstīja.
  • 46 Un tie rokas pielika pie Viņa un To saņēma.
  • 47 Bet viens no tiem, kas pie Viņa stāvēja, zobenu izvilcis, cirta augstā priestera kalpam un tam nocirta ausi.
  • 48 Un Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Tā kā uz kādu slepkavu jūs esat izgājuši ar zobeniem un nūjām, Mani gūstīt.
  • 49 Ikdienas Es pie jums esmu sēdējis, Dieva namā mācīdams, un jūs Mani neesat gūstījuši. Bet lai raksti taptu piepildīti.”
  • 50 Un visi Viņa mācekļi Viņu atstāja un bēga.
  • 51 Un viens jauneklis Viņam sekoja, tas bija ar audekli apsedzies uz kailām miesām, un jaunekļi pēc tā tvarstīja.
  • 52 Bet, audekli pamezdams, tas no tiem izbēga pliks.
  • 53 Un tie Jēzu noveda pie augstā priestera, un tur sapulcējās visi augstie priesteri, vecaji un rakstu mācītāji.
  • 54 Un Pēteris no tālienes sekoja Viņam augstā priestera pagalmā, un sēdēja pie sulaiņiem un sildījās pie uguns.
  • 55 Bet augstie priesteri un visa tiesa meklēja liecību pret Jēzu, ka tie Viņu nonāvētu, un neatrada.
  • 56 Jo daudzi deva viltīgu liecību pret Viņu, un viņu liecības nebija vienādas.
  • 57 Un citi cēlušies deva viltīgu liecību pret Viņu, sacīdami:
  • 58 “Mēs esam dzirdējuši, ka Viņš sacījis: “Es gribu šo rokām taisīto Dieva namu noplēst un trijās dienās citu, ne rokām taisītu, uzcelt.””
  • 59 Un arī šī viņu liecība nebija vienāda.
  • 60 Un augstais priesteris cēlās viņu vidū, jautāja Jēzum un sacīja: “Vai Tu uz to nekā neatbildi, ko šie pret Tevi liecina?”
  • 61 Bet Viņš cieta klusu un neatbildēja nenieka. Un atkal augstais priesteris Viņam jautāja un uz Viņu sacīja: “Vai Tu esi Kristus, Vissvētākā Dēls?”
  • 62 Bet Jēzus sacīja: “Es tas esmu. Un jūs redzēsiet Cilvēka Dēlu sēžam pie Tā Visspēcīgā labās rokas un nākam ar debess padebešiem.”
  • 63 Tad augstais priesteris saplēsa savus svārkus un sacīja: “Kam vēl vajag liecinieku?
  • 64 Jūs Viņa zaimošanu esat dzirdējuši! Kā jums šķiet?” Bet tie visi Viņu notiesāja, ka Viņš nāvi esot pelnījis.
  • 65 Un citi iesāka Viņu apspļaudīt un apsegt Viņa vaigu un Viņu sist dūrēm un uz Viņu sacīt: “Uzmini mūs, pravietis būdams.” Un sulaiņi Viņam sita vaigā.
  • 66 Un kad Pēteris priekšnamā bija, tad viena no augstā priestera kalponēm nāca,
  • 67 Un redzēja, ka Pēteris sildījās, un to uzlūkoja un sacīja: “Tu arīdzan biji pie Jēzus no Nacaretes.”
  • 68 Bet viņš liedzās, sacīdams: “Es Viņu nepazīstu, nedz zinu, ko tu runā.” Un tas izgāja no priekšnama. Un gailis dziedāja.
  • 69 Un kalpone viņu atkal redzēja un iesāka sacīt uz tiem, kas klāt stāvēja: “Šis ir viens no tiem.”
  • 70 Bet viņš atkal liedzās. Un pēc maza brīža tie, kas apkārt stāvēja, atkal uz Pēteri sacīja: “Patiesi, tu esi viens no tiem, jo tu esi Galilejs, un tava valoda tiem ir līdzīga.”
  • 71 Un viņš sāka lādēt un zvērēt: “Es nepazīstu To Cilvēku, par ko jūs runājiet.”
  • 72 Un gailis dziedāja otru reizi; un Pēteris pieminēja vārdu, ko Jēzus uz to bija sacījis: “Pirms nekā gailis divreiz dziedās, tu Mani trīs reiz aizliegsi.” Un viņš iesāka raudāt.