• Jēzus iejāj kā ķēniņš Jeruzālemē, 3; nolād vīģes koku, 12; šķīsta Dieva namu, 15; teic ticīgas lūgšanas spēku, 20; skubina uz brālīgu saderību, 25; vaicā farizejiem par Jāņa kristību, 27.

  • 1 Un kad tie tuvu pie Jeruzālemes nāca, pie Betfagas un Betānijas, pie Eļļas kalna, tad Viņš sūtīja divus no Saviem mācekļiem,
  • 2 Un uz tiem sacīja: “Noejat ciemā, kas jūsu priekšā, un iegājuši jūs tūdaļ atradīsiet piesietu kumeļu, uz kā vēl neviens cilvēks nav sēdējis. Atraisījuši to atvediet.
  • 3 Un ja kas jums sacīs: Kāpēc jūs to dariet? Tad atsakāt: Tam Kungam tā vajag; un tūdaļ tas to atsūtīs šurp.”
  • 4 Un tie nogāja un atrada kumeļu ārā pie durvīm piesietu uz ielas, un to atraisīja.
  • 5 Un kādi no tiem, kas tur stāvēja, uz viņiem sacīja: “Ko jūs darāt, ka atraisiet kumeļu?”
  • 6 Un viņi uz tiem sacīja, kā Jēzus bija pavēlējis. Un tie tos atlaida.
  • 7 Un viņi kumeļu atveda pie Jēzus un savas drēbes uzlika un Viņš sēdās tam virsū.
  • 8 Un daudzi savas drēbes izklāja uz ceļu; un citi zarus cirta no kokiem un tos izkaisīja uz ceļu.
  • 9 Un tie, kas gāja priekšā un kas sekoja, kliedza un sauca: “Ozianna, slavēts, kas nāk Tā Kunga Vārdā!
  • 10 Slavēta ir mūsu tēva Dāvida valstība, kas nāk Tā Kunga Vārdā! Ozianna augstībā!”
  • 11 Un Jēzus iegāja Jeruzālemē un Dieva namā. Un kad Viņš visu visapkārt bija uzlūkojis, un jau vakars bija, tad Viņš izgāja ar tiem divpadsmit uz Betāniju.
  • 12 Un otrā dienā, kad tie no Betānijas izgāja, tad Viņam gribējās ēst.
  • 13 Un no tālienes redzēdams vienu vīģes koku, kam lapas bija, Viņš nāca, lai Viņš tanī ko atrastu, un pie tā piegājis Viņš neatrada nenieka kā vien lapas, jo nebija vīģu laiks.
  • 14 Un Jēzus atbildēja un sacīja tam: “Lai neviens nemūžam vairs neēd augļus no tevis.” Un Viņa mācekļi klausījās.
  • 15 Un tie nāca uz Jeruzālemi, un Dieva namā iegājis Viņš iesāka izdzīt visus, kas pārdeva un pirka Dieva namā, un apgāza mijēju galdus un baložu pārdevēju krēslus.
  • 16 Un neļāva nevienu lietu nest caur Dieva namu.
  • 17 Un mācīja un uz tiem sacīja: “Vai nav rakstīts: “Mans nams taps nosaukts lūgšanas nams visām tautām?” Bet jūs to esat darījuši par slepkavu bedri.”
  • 18 Un rakstu mācītāji un augstie priesteri to dzirdēja un meklēja, kā Viņu nomaitāt; jo tie bijās no Viņa, tāpēc ka visi ļaudis izbrīnījās par Viņa mācību.
  • 19 Un kad vakars metās, tad Viņš izgāja no pilsētas ārā.
  • 20 Un no rīta agrumā garām iedami tie redzēja vīģes koku nokaltušu no pašām saknēm.
  • 21 Pēteris atminējies uz Viņu sacīja: “Mācītāj, redzi, vīģes koks, ko Tu esi nolādējis, tas ir nokaltis.”
  • 22 Un Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Ticat uz Dievu.
  • 23 Jo patiesi, Es jums saku: ja kas šim kalnam sacīs: celies un meties jūrā! un nešaubīsies savā sirdī, bet ticēs, ka notiks, ko viņš saka, tad viņam notiks, ko viņš saka.
  • 24 Tāpēc Es jums saku: visu, ko jūs lūgdami lūgsiet, ticat, ka jūs dabūsiet, tad tas jums notiks.
  • 25 Un kad jūs stāvat, Dievu lūgdami, tad piedodat, ja jums kas ir pret kādu, lai arī jūsu Tēvs, kas debesīs, jums piedod jūsu noziegumus.
  • 26 Bet ja jūs nepiedodat, tad arī jūsu Tēvs debesīs jūsu noziegumus nepiedos.”
  • 27 Un tie nāca atkal uz Jeruzālemi, un Viņam Dieva namā staigājot, nāca pie Viņa augstie priesteri un rakstu mācītāji un vecaji,
  • 28 Un uz To sacīja: “Kādā varā Tu šo visu dari? Un kas Tev šo varu devis, ka Tu to dari?”
  • 29 Bet Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Es arīdzan jums vienu vārdu vaicāšu, un atbildiet Man; tad Es jums arīdzan sacīšu, kādā varā Es to daru.
  • 30 Vai Jāņa kristība bija no debesīm, vai no cilvēkiem? Atbildiet Man.”
  • 31 Un tie domāja savā starpā un sacīja: ja mēs sakām: “No debesīm,” tad Viņš sacīs: “Kāpēc tad jūs viņam neesat ticējuši?”
  • 32 Bet ja sacīsim: “No cilvēkiem,” - viņi bijās no ļaudīm. Jo visi Jāni turēja, ka tas patiešam ir pravietis.
  • 33 Un tie atbildēja un uz Jēzu sacīja: “Mēs nezinām.” Un Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Tad Es arīdzan jums nesaku, kādā varā Es to daru.”