• Jēzus tuksnesī, 1; no velna kārdināts, 2; māca Nacaretē, 26; izdzen vienu velnu, 33; dziedina Sīmaņa sievas māti, 38; un daudz citus, 40.

  • 1 Bet Jēzus, Svēta Gara pilns, nāca atpakaļ no Jordānes un no Gara tapa vests tuksnesī.
  • 2 Tur Viņš četrdesmit dienas no velna tapa kārdināts; un tajās dienās Viņš neko neēda, un pēc tam, kad tās bija pagājušas, tad Viņam gribējās ēst.
  • 3 Un velns uz Viņu sacīja: “Ja Tu esi Dieva Dēls, tad saki šim akmenim, lai tas top par maizi.”
  • 4 Bet Jēzus tam atbildēja un sacīja: “Stāv rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikviena Dieva vārda.”
  • 5 Un velns Viņu veda uz ļoti augstu kalnu un Tam rādīja visas pasaules valstis vienā acumirklī.
  • 6 Un velns uz Viņu sacīja: “Es Tev došu visu šo varu un šo godību, jo tā man ir nodota, un kam es gribu, tam es to dodu.
  • 7 Kad Tu nu mani pielūgsi, tad viss tas būs Tavs.”
  • 8 Un Jēzus tam atbildēja sacīdams: “Atkāpies no Manis sātan, jo stāv rakstīts: tev būs pielūgt To Kungu, savu Dievu, un Viņam vien kalpot.”
  • 9 Un tas Viņu veda uz Jeruzālemi, un Viņu cēla Dieva nama jumta galā un sacīja uz Viņu: “Ja Tu esi Dieva Dēls, tad nolaidies no šejienes zemē.
  • 10 Jo stāv rakstīts: Viņš Saviem eņģeļiem par Tevi pavēlēs, Tevi pasargāt,
  • 11 Un tie Tevi uz rokām nesīs, ka Tu savu kāju pie akmens nepiedauzīsi.”
  • 12 Un Jēzus atbildēja un uz to sacīja: “Ir sacīts: tev To Kungu, savu Dievu, nebūs kārdināt.”
  • 13 Un velns visu savu kārdināšanu beidzis, no Viņa atstājās līdz savam laikam.
  • 14 Un Jēzus Gara spēkā griezās atpakaļ uz Galileju, un Viņa slava izpaudās pa visu apkārtējo zemi.
  • 15 Un Viņš mācīja viņu sinagogās un tapa slavēts no visiem.
  • 16 Un Viņš nāca uz Nacareti, kur bija audzināts, un pēc Sava ieraduma sabatā iegāja sinagogā, un Viņš pacēlās lasīt.
  • 17 Un Viņam deva pravieša Jesajas grāmatu, un grāmatu atvēris, Viņš atrada vietu, kur bija rakstīts:
  • 18 “Tā Kunga Gars ir pār Mani, tāpēc Viņš Mani svaidījis, nabagiem sludināt prieka vēsti, tos, kam sagrauztas sirdis, dziedināt, cietuma ļaudīm sludināt atsvabināšanu, un akliem gaismu, salauztos palaist vaļā,
  • 19 Pasludināt Tā Kunga žēlastības gadu.”
  • 20 Un grāmatu aiztaisījis, Viņš to deva sulainim un apsēdās. Un visi, kas tur bija sinagogā, savas acis vērsa uz Viņu.
  • 21 Un Viņš iesāka uz tiem sacīt: “Šodien šis raksts ir piepildīts jūsu ausīs.”
  • 22 Un visi Viņam deva liecību un brīnījās par tādiem žēlastības vārdiem, kas no Viņa mutes izgāja, un sacīja: “Vai šis nav Jāzepa dēls?”
  • 23 Un Viņš uz tiem sacīja: “Jūs laikam gan uz Mani sacīsiet šo sakāmu vārdu: ārsts, dziedini pats sevi! Visu, ko esam dzirdējuši, kā noticis Kapernaumā, to dari arī šeit Savā tēva pilsētā.”
  • 24 Un Viņš sacīja: “Patiesi, Es jums saku: neviens pravietis nav pieņemts savā tēva pilsētā.
  • 25 Bet tiešām, Es jums saku: Daudz atraitņu bija Israēlā Elijas laikā, kad debess bija aizslēgta trīs gadus un sešus mēnešus, ka liels bads uzgāja visai zemei.
  • 26 Un Elija nekļuva sūtīts pie neviena no viņiem, kā vien pie atraitnes uz Sareptu Sidonijā.
  • 27 Un daudz spitālīgu bija pravieša Elišas laikā iekš Israēla, un neviens no tiem netapa šķīstīts, kā vien Naēmans no Sīrijas.”
  • 28 Un to dzirdēdami, visi sinagogā tapa dusmu pilni.
  • 29 Un cēlušies Viņu izstūma no pilsētas ārā un veda uz kalna malu, kur viņu pilsēta stāvēja, ka Viņu nogāztu zemē.
  • 30 Un caur viņu vidu iedams Viņš aizgāja.
  • 31 Un Viņš nogāja uz Kapernaumu, Galilejas pilsētu, un tos mācīja sabatos,
  • 32 Un tie ļoti brīnījās par Viņa mācību, jo Viņa vārdi bija vareni.
  • 33 Un tur sinagogā bija kāds cilvēks, tam bija nešķīsta velna gars, un tas brēca stiprā balsī
  • 34 Sacīdams: “Laid! Kas mums ar Tevi, Jēzu no Nacaretes? Vai Tu esi nācis, mūs nomaitāt? Es Tevi pazīstu, kas Tu esi, Dieva Svētais.”
  • 35 Un Jēzus to apdraudēja sacīdams: “Paliec klusu un izej no tā.” Un velns to raustīja viņu vidū un izgāja no tā, tam neko ļauna nepadarījis.
  • 36 Un izbailes uznāca visiem un tie runāja savā starpā sacīdami: “Kas tas par vārdu? Jo Viņš ar varu un spēku pavēl nešķīstiem gariem, un tie atstājās.”
  • 37 Un Viņa slava izgāja pa visu apkārtējo zemi.
  • 38 Un cēlies no sinagogas, Viņš nonāca Sīmaņa namā. Bet Sīmaņa sievas māte gulēja ar grūtu drudzi, un tie viņas dēļ Viņu lūdza.
  • 39 Un Viņš galvgalā pie tās piestājies apdraudēja drudzi un tas no viņas atstājās; un tā tūdaļ cēlās un viņiem kalpoja.
  • 40 Un kad saule bija nogājusi, tad visi, kam bija neveseli ar dažādām sērgām, tos noveda pie Viņa; un Viņš ikkatram no tiem rokas uzlika un tos dziedināja.
  • 41 Un tur arī velni no daudziem atstājās, brēkdami un sacīdami: “Tu esi Kristus, Dieva Dēls!” Un Viņš tos apdraudēja un tiem neļāva teikt, ka tie zināja, Viņu esam Kristu.
  • 42 Un gaismai austot Viņš iziedams gāja uz tuksnesi. Un ļaudis Viņu meklēja un pie Viņa nogāja un Viņu turēja, lai no tiem neaizietu.
  • 43 Un Viņš uz tiem sacīja: “Arī citām pilsētām Man pienākas sludināt Dieva valstības evaņģēliju, jo tāpēc Es esmu sūtīts.”
  • 44 Un Viņš sludināja Galilejas sinagogās.