• Eņģeļi dod ziņu par Kristus augšāmcelšanos, 1; Jēzus parādās diviem mācekļiem, kas uz Emmaū gāja, 13; arī tiem vienpadsmit, 36; uzbrauc debesīs, 50.

  • 1 Bet pirmajā nedēļas dienā ļoti agri, gaismai austot, sievas nāca pie kapa un nesa svaidāmās zāles, ko tās bija sataisījušas. Un vēl kādas citas bija līdz ar tām.
  • 2 Un tās atrada akmeni no kapa noveltu,
  • 3 Un gāja iekšā un Tā Kunga Jēzus miesas neatrada.
  • 4 Un notikās, kad tās nezināja, ko darīt, redzi, tad pie tām divi vīri piestājās, kam drēbes spīdēja tā kā zibens.
  • 5 Un kad tās pārbijušās galvu nolieca, viņi uz tām sacīja: “Ko jūs meklējat dzīvo pie mirušiem?
  • 6 Viņš nav šeit, bet ir augšāmcēlies. Pieminiet, ko Viņš jums runājis, vēl būdams Galilejā,
  • 7 Sacīdams: Cilvēka Dēlam jābūt nodotam grēcinieku rokās un krustā sistam, un trešajā dienā augšāmcelties.”
  • 8 Un tās pieminēja Viņa vārdus.
  • 9 Un atpakaļ griezušās no kapa tās to visu pasludināja tiem vienpadsmit un visiem citiem.
  • 10 Un tur bija Marija Magdalēna un Joanna un Marija, Jēkaba māte, un citas ar tām, kas apustuļiem to sacīja.
  • 11 Un viņu vārdi tiem likās kā pasakas, un tie viņām neticēja.
  • 12 Un Pēteris cēlās un skrēja pie kapa, un locīdamies paskatījās, un redzēja autus pie malas liktus, un aizgāja, pats pie sevis brīnīdamies par to, kas bija noticis.
  • 13 Un redzi, divi no tiem gāja tanī pašā dienā uz kādu ciemu, kas bija no Jeruzālemes sešdesmit stadijas tālu, ar vārdu Emmaūs.
  • 14 Un tie runāja savā starpā par visām lietām, kas bija notikušas.
  • 15 Un gadījās, kad tie tā runāja savā starpā, arī pats Jēzus pie tiem piegāja un līdz ar tiem staigāja.
  • 16 Bet viņu acis tapa turētas, ka tie Viņu nepazina.
  • 17 Un Viņš uz tiem sacīja: “Kādas tās runas, ko jūs runājat savā starpā uz ceļa un esat tik noskumuši?”
  • 18 Tad viens ar vārdu Kleopas atbildēja un uz Viņu sacīja: “Vai tad tu viens esi tāds svešinieks Jeruzālemē, kas nezina, kas šinīs dienās tur noticis?”
  • 19 Un Viņš uz tiem sacīja: “Kas tad?” Un tie uz Viņu sacīja: “Tas ar Jēzu no Nacaretes, kas bija pravietis, varens darbos un vārdos Dieva un visas tautas priekšā,
  • 20 Kā Viņu mūsu augstie priesteri un virsnieki ir nodevuši pie pazudināšanas uz nāvi un Viņu situši krustā.
  • 21 Bet mēs cerējām, ka Viņam bija Israēli atpestīt; un pār visu to šodien ir trešā diena, ka šīs lietas ir notikušas.
  • 22 Tad arī kādas no mūsu sievām mūs izbiedējušas; tās agri bijušas pie kapa,
  • 23 Un Viņa miesas neatradušas, nāk un saka, ka esot eņģeļu parādīšanu redzējušas, kas saka, Viņš esot dzīvs.
  • 24 Un kādi no mums nogāja pie kapa un atrada tā, kā sievas sacīja, bet Viņu pašu tie neredzēja.”
  • 25 Tad Viņš uz tiem sacīja: “Ak jūs nesaprašas un sirds kūtrie, ka jūs negribat ticēt visu to, ko pravieši sludinājuši!
  • 26 Vai Kristum tā nebija jācieš un jāieiet Savā godībā.”
  • 27 Pēc iesākdams no Mozus un no visiem praviešiem Viņš tiem izstāstīja visus rakstus, kas par Viņu bija rakstīti.
  • 28 Un tie nāca klāt pie pilsētiņas, kurp tie gāja, bet Viņš likās ejot tālāk.
  • 29 Un tie To gauži lūdza un sacīja: “Paliec pie mums, jo vakars jau metās, un diena ir pagājusi;” un Viņš iegāja pie tiem palikt.
  • 30 Un notikās, ka Viņš ar tiem sēdēdams pie galda maizi ņēma, pateicās, pārlauza un tiem to deva.
  • 31 Tad viņu acis tapa atvērtas, un tie Viņu pazina; bet Viņš no tiem nozuda.
  • 32 Un tie sacīja savā starpā: “Vai mūsu sirds iekš mums nedega, kad Viņš ar mums runāja uz ceļa, mums rakstus izstāstīdams?”
  • 33 Un tanī pašā stundā tie cēlās, griezās atpakaļ uz Jeruzālemi un atrada tos vienpadsmit sapulcētus un tos, kas pie tiem bija.
  • 34 Tie sacīja: “Tas Kungs patiesi ir augšāmcēlies un Sīmanim parādījies.”
  • 35 Un viņi šiem stāstīja, kas bija noticis uz ceļa, un kā Tas no viņiem pazīts, maizi lauzdams.
  • 36 Un kad tie runāja par šīm lietām, tad Jēzus stāvēja pats vidū starp tiem un uz tiem sacīja: “Miers ar jums!”
  • 37 Bet tie ļoti izbijās un tiem šķita, ka garu redzot.
  • 38 Un Viņš uz tiem sacīja: “Kam jūs esat tā izbijušies? Un kāpēc tādas domas ceļas jūsu sirdīs?
  • 39 Redziet Manas rokas un Manas kājas; Es pats tas esmu. Aptaustiet Mani un apskatiet; jo garam nav miesas un kaulu, kā jūs redzat Man esam.”
  • 40 Un to sacījis Viņš tiem rādīja Savas rokas un kājas.
  • 41 Bet kad tie to aiz prieka vēl neticēja un brīnījās, tad Viņš uz tiem sacīja: “Vai jums šeit ir, ko ēst?”
  • 42 Un tie Tam cēla priekšā ceptas zivs gabalu un tīru medu.
  • 43 Un Viņš ņēma un ēda to viņiem redzot.
  • 44 Pēc Viņš uz tiem sacīja: “Šie ir tie vārdi, ko Es jums esmu sacījis, pie jums vēl būdams, ka visam būs notikt, kas par Mani rakstīts Mozus bauslībā, praviešos un dziesmās.”
  • 45 Tad Viņš tiem saprašanu atdarīja, ka tie rakstus saprata,
  • 46 Un uz tiem sacīja: “Tā stāv rakstīts, ka Kristum bija jācieš un augšāmcelsies no miroņiem trešajā dienā,
  • 47 Un ka Viņa Vārdā jāsludina atgriešanāsun grēku piedošana visām tautām, iesākot no Jeruzālemes.
  • 48 Un jūs esat liecinieki par šo visu.
  • 49 Un redzi, Es uz jums sūtu Sava Tēva apsolīšanu. Bet paliekat jūs Jeruzālemes pilsētā, līdz kamēr tiksiet apģērbti ar spēku no augšienes.”
  • 50 Un viņš tos izveda līdz Betānijai un Savas rokas pacēlis tos svētīja.
  • 51 Un notikās, kad Viņš tos svētīja, tad Viņš no tiem šķīrās un tapa uzcelts uz debesīm.
  • 52 Bet tie Viņu pielūdza un griezās atpakaļ uz Jeruzālemi ar lielu prieku,
  • 53 Un pastāvīgi bija Dieva namā, slavēdami un svētīdami Dievu. Āmen.