• Jēzus vaicā farizejiem par Jāņa kristību, 2; tiem stāsta līdzību par bezdievīgiem dārzniekiem, 9; runā par meslu došanu, 20; par miroņu augšāmcelšanos, 27; un par Sevi pašu, ka esot Dāvida dēls, 41.

  • 1 Un notikās tanīs dienās, kad Viņš Dieva namā ļaudis mācīja un evaņģēliju sludināja, tad augstie priesteri un rakstu mācītāji ar vecajiem piestājās
  • 2 Un runāja uz Viņu sacīdami: “Saki mums, kādā varā Tu to dari, un kas tas ir, kas Tev šo varu devis?”
  • 3 Un Viņš atbildēja un uz tiem sacīja: “Es arī jums vienu vārdu vaicāšu, sakāt Man arīdzan:
  • 4 Jāņa kristība, vai tā bija no debesīm, vai no cilvēkiem?”
  • 5 Bet tie apdomājās savā starpā sacīdami: “Ja mēs sakām, no debesīm, tad Viņš sacīs: kādēļ tad jūs viņam neesat ticējuši?
  • 6 Un ja mēs sakām: no cilvēkiem, tad visi ļaudis mūs akmeņiem nomētās, jo tie tic, ka Jānis ir pravietis.”
  • 7 Un tie atbildēja, ka nezinot, no kurienes.
  • 8 Un Jēzus uz tiem sacīja: “Tad Es arīdzan jums nesaku, kādā varā Es šās lietas daru.”
  • 9 Bet Viņš iesāka šo līdzību sacīt uz ļaudīm: “Viens cilvēks dēstīja vīna kalnu un to izdeva dārzniekiem un nebija labu laiku mājās.
  • 10 Un kad (vīnogu ražas) laiks bija, tad viņš sūtīja kalpu pie dārzniekiem, ka tie viņam dotu no vīna kalna augļiem, bet dārznieki to sita un to aizsūtīja tukšā.
  • 11 Un viņš vēl otru kalpu sūtīja; un tie arī šo sita un apsmēja un aizsūtīja tukšā.
  • 12 Un viņš vēl trešo sūtīja; bet tie arī šo sakāva un izmeta ārā.
  • 13 Un vīna kalna kungs sacīja: ko es darīšu? Es sūtīšu savu mīļo dēlu, varbūt tie šo redzēdami bīsies.
  • 14 Bet viņu redzēdami, dārznieki sarunājās savā starpā un sacīja: šis ir mantinieks; nāciet, nokausim to, ka mantība mums tiek.
  • 15 Un tie viņu izmeta ārā no vīna kalna un nokāva. Ko tad nu vīna kalna kungs tiem darīs?
  • 16 Viņš nāks un nomaitās šos dārzniekus un vīna kalnu dos citiem.” Tie to dzirdējuši sacīja: “Lai tas nenotiek.”
  • 17 Bet Viņš tos uzlūkoja un sacīja: “Kas tad tas, kas ir rakstīts: akmens, ko nama taisītāji atmetuši, tas ir tapis par stūra akmeni?
  • 18 Ikkatrs, kas uz šo akmeni kritīs, sadauzīsies; bet uz ko tas kritīs, to tas satrieks.”
  • 19 Un augstie priesteri un rakstu mācītāji meklēja rokas pielikt pie Viņa tanī pašā stundā un bijās no ļaudīm, jo tie noprata, ka Tas šo līdzību par viņiem bija sacījis.
  • 20 Un tie uz Viņu glūnēja un izsūtīja, kurus bija izmācījuši, lai izliktos taisni, ka Viņu varētu savaldzināt kādā vārdā un nodot valdībai un zemes soģa varai.
  • 21 Un tie Viņam vaicāja sacīdami: “Mācītāj, mēs zinām, ka Tu pareizi runā un māci un neuzlūko cilvēka vaigu, bet māci Dieva ceļu pēc patiesības.
  • 22 Vai ir brīv, ķeizaram meslus dot, vai nē?”
  • 23 Bet Tas viņu viltību nomanīja un uz tiem sacīja: “Kāpēc jūs Mani kārdināt?
  • 24 Rādiet Man šurp nomas naudu; kā ir šī zīme un virsraksts?” Un tie atbildēdami sacīja: “Ķeizara.”
  • 25 Un Viņš uz tiem sacīja: “Tad dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder.”
  • 26 Un tie Viņu nevienā vārdā nevarēja noķert ļaužu priekšā, un brīnījās par Viņa atbildi un palika klusu.
  • 27 Bet tad kādi no saducejiem (kas pretī runādami saka, augšāmcelšanos neesam) nāca un Viņu vaicāja
  • 28 Sacīdami: “Mācītāj, Mozus mums ir rakstījis, kad kādam brālis mirst, kam sieva ir, un tas bez bērniem miris, ka viņa brālim to sievu būs apņemt un savam brālim celt dzimumu.
  • 29 Tad nu septiņi brāļi bija, un pirmais sievu apņēmis nomira bez bērniem.
  • 30 Un otrais apņēma to sievu; šis arīdzan nomira bez bērniem.
  • 31 Un trešais viņu apņēma. Un tāpat arī visi septiņi; un tiem nepalika bērnu un tie nomira.
  • 32 Pēdējā pēc visiem arī sieva nomira.
  • 33 Kuram no šiem tā sieva būs augšāmcelšanās laikā? Jo visiem septiņiem tā bijusi par sievu.”
  • 34 Un Jēzus atbildēdams uz tiem sacīja: “Šīs pasaules bērni precē un top precēti.
  • 35 Bet tie, kas būs cienīgi tikt pie mūžīgas dzīvošanas un pie augšāmcelšanās no miroņiem, tie nedz precē, nedz top precēti.
  • 36 Jo tie vairs nevar mirt, un ir eņģeļiem līdzīgi un Dieva bērni, būdami augšāmcelšanās bērni.
  • 37 Bet, ka miroņi top uzmodināti, to arī Mozus ir parādījis pie ērkšķu krūma, kad viņš To Kungu sauc par Ābrahāma Dievu un Īzaka Dievu un Jēkaba Dievu.
  • 38 Tātad Dievs nav mirušo, bet dzīvo Dievs, jo visi Viņam dzīvo.”
  • 39 Bet kādi no rakstu mācītājiem atbildēja un sacīja: “Mācītāj, Tu pareizi esi sacījis.”
  • 40 Un viņi vairs neuzdrīkstējās Viņam nekā vaicāt.
  • 41 Un Viņš uz tiem sacīja: “Kā tad saka, Kristu esam Dāvida dēlu?
  • 42 Un pats Dāvids saka dziesmu grāmatā: Tas Kungs sacīja uz manu Kungu: sēdies pa Manu labo roku,
  • 43 Tiekams Es Tavus ienaidniekus lieku par pameslu Tavām kājām.
  • 44 Tad nu Dāvids Viņu sauc par Kungu, - kā tad Tas ir viņa dēls?”
  • 45 Un visiem ļaudīm dzirdot Viņš sacīja uz Saviem mācekļiem:
  • 46 “Sargājaties no rakstu mācītājiem, kuriem patīk staigāt garos svārkos un mīl sveicinātiem tapt tirgos un sēdēt jo augstos krēslos sinagogās un jo augstās vietās viesībās,
  • 47 Kas atraitņu namus aprij un taisnojās ar savām garām lūgšanām; tie dabūs jo grūtu sodību.”