• Jonas nepaklausība un sodība.

  • 1 Tā Kunga vārds notika uz Jonu, Amitajus dēlu, sacīdams:
  • 2 Celies, ej uz lielo pilsētu Ninivi, un sludini pret to, jo viņas bezdievība ir uzkāpusi Manā priekšā.
  • 3 Bet Jona cēlās, bēgt no Tā Kunga vaiga uz Taršišu; un viņš nogāja uz Joppi un tur atrada laivu, kas gāja uz Taršišu, un nodeva maksu un kāpa iekšā, ar tiem braukt uz Taršišu, nost no Tā Kunga vaiga.
  • 4 Bet Tas Kungs lika nākt lielam vējam jūrā, un liela vētra cēlās jūrā, tā ka laiva taisījās lūzt.
  • 5 Tad laivinieki bijās un kliedza ikviens uz savu dievu un meta rīkus, kas laivā bija, jūrā, laivu atvieglināt no tiem. Bet Jona bija nogājis laivas apakšā un gulēja cietā miegā.
  • 6 Tad laivas virsnieks pie viņa nāca un uz viņu sacīja: ko tu guli? Celies, piesauc savu Dievu, varbūt ka Dievs mūs pieminēs, ka mēs neejam bojā.
  • 7 Un tie sacīja cits uz citu: iesim, metīsim lozes, lai zinām, kura dēļ šis ļaunums mums uziet? Un kad tie meta lozes, tad Jona tapa iezīmēts.
  • 8 Tad tie uz viņu sacīja: saki mums jel, kādēļ šis ļaunums pār mums nāk? Kāds tavs amats un no kurienes tu nāci? Kura ir tava zeme, un no kuras tautas tu esi?
  • 9 Tad viņš uz tiem sacīja: es esmu Ebrejs un bīstos To Kungu, debesu Dievu, kas jūru un sausumu radījis.
  • 10 Tad vīri bijās ar lielu bijāšanu un uz viņu sacīja: Kāpēc tu tā esi darījis? Jo vīri zināja, ka viņš no Tā Kunga vaiga bēga, jo viņš tiem to bija stāstījis.
  • 11 Un tie uz viņu sacīja: ko lai mēs ar tevi darām, lai jūra mums nostājās? Jo jūra palika arvien briesmīgāka.
  • 12 Un viņš uz tiem sacīja: ņemiet mani un metiet mani jūrā, tad jūra jums nostāsies; jo es zinu, ka šī lielā vētra pār jums nāk manis dēļ.
  • 13 Bet vīri airēja un gribēja laivu vest malā, bet tie neiespēja, jo jūra palika arvien briesmīgāka.
  • 14 Tad tie piesauca To Kungu un sacīja: ak Kungs, lai jel mēs neejam bojā šā vīra dvēseles dēļ, un nepielīdzini mums nenoziedzīgas asinis, jo Tu, Kungs, esi darījis, kā Tev bija pa prātam.
  • 15 Un tie ņēma Jonu un viņu iemeta jūrā; tad jūra nostājās no savas kaukšanas.
  • 16 Tad tie vīri bijās To Kungu ar lielu bijāšanu un upurēja Tam Kungam upurus un solīja solījumus.
  • 17 Un Tas Kungs sūtīja lielu zivi, Jonu aprīt, un Jona sabija zivs vēderā trīs dienas un trīs naktis.