• Septiņas mocības no dusmības kausiem.

  • 1 Un es dzirdēju stipru balsi no Dieva nama sakām uz septiņiem eņģeļiem: ejat un izlejat Dieva dusmības kausus uz zemi.
  • 2 Un pirmais nogāja un izlēja savu kausu uz zemi, un tur ļauns un nikns augonis piemetās cilvēkiem, kam zvēra zīme bija, un kas viņa bildi pielūdza.
  • 3 Un otrais eņģelis savu kausu izlēja jūrā, un tā palika par asinīm, kā no miruša, un ikviena dzīva dvaša jūrā nomira.
  • 4 Un trešais eņģelis izlēja savu kausu upēs un ūdeņu avotos, un tie palika par asinīm.
  • 5 Un es dzirdēju ūdeņu eņģeli sakām: Kungs, kas ir un kas bijis, Tu esi taisns un svēts, ka Tu tā esi tiesājis.
  • 6 Jo tie svēto un praviešu asinis ir izlējuši; tāpēc Tu tiem arīdzan asinis esi devis dzert, jo tie to pelnījuši.
  • 7 Un es dzirdēju citu no altāra sakām: tiešām, Kungs Dievs, Visuvaldītāj, patiesīgas un taisnas ir Tavas tiesas.
  • 8 Un ceturtais eņģelis izlēja savu kausu uz sauli, un viņam tapa dots, cilvēkus dedzināt ar uguni.
  • 9 Un cilvēki tapa dedzināti ar lielu karstumu un zaimoja Dieva vārdu, kam vara ir pār šīm mocībām. Bet tie neatgriezās no grēkiem, Viņam dot godu.
  • 10 Un piektais eņģelis savu kausu izlēja uz zvēra goda krēslu, un viņa valsts tapa aptumšota, un tie no sāpēm sakoda savas mēles,
  • 11 Un zaimoja Dievu debesīs savu sāpju dēļ un savu augoņu dēļ, un neatgriezās no saviem darbiem.
  • 12 Un sestais eņģelis savu kausu izlēja uz lielo Eifrates upi, un viņas ūdens izsīka, ka taptu sataisīts ceļš ķēniņiem no saules lēkšanas puses.
  • 13 Un es redzēju no pūķa mutes un no zvēra mutes un no viltīgā pravieša mutes nākam trīs nešķīstus garus, vardēm līdzīgus.
  • 14 Jo tie ir velnu gari, kas dara zīmes un iziet pie visas pasaules ķēniņiem, tos sapulcināt uz karu, Dieva, Visvarenā, lielajā dienā.
  • 15 “Redzi, Es nāku kā zaglis: svētīgs, kas nomodā un savas drēbes sargā, ka tas nestaigā pliks un viņa kauns netop redzēts.”
  • 16 Un viņš tos sapulcināja uz vietu, kas ebrejiski top saukta Armagedons.
  • 17 Un septītais eņģelis savu kausu izlēja gaisā, un stipra balss nāca no debess nama, no goda krēsla, sacīdama: “Ir noticis!”
  • 18 Un balsis un pērkoni un zibeņi cēlās. Un tad notika liela zemestrīce, kāda vēl nav notikusi, kamēr cilvēki virs zemes bijuši, tāda un tik liela zemestrīce.
  • 19 Un lielā pilsēta dalījās trijās daļās, un pagānu pilsētas sagruva. Un lielā Bābele tapa pieminēta Dieva priekšā, ka tai taptu dots Viņa dusmības un bardzības vīna biķeris.
  • 20 Un visas salas bēga, un kalni netapa atrasti.
  • 21 Un liela krusa, talanta smaga, krita no debesīm uz cilvēkiem, un cilvēki zaimoja Dievu mocības dēļ caur krusu, jo viņas mocība ir varen liela.