• Immanuels savas tautas palīgs.

  • 1 Un Tas Kungs sacīja uz mani: ņem lielu galdu un raksti uz to ar cilvēka rakstu: “Maher šalal, haš bas” (laupījums steidzās, laupīšana nāk ātri).
  • 2 Un es sev ņēmu uzticamus lieciniekus, priesteri Ūriju, un Zahariju, Berehijas dēlu.
  • 3 Un es gāju pie pravietes, un tā tapa grūta un dzemdēja dēlu. Un Tas Kungs sacīja: nosauc viņa vārdu: Maher šalal, haš bas.
  • 4 Jo pirms tas zēns māk saukt: mans tēvs, mana māte! Tad Damaskus mantu un Samarijas laupījumu nesīs Asīrijas ķēniņa priekšā.
  • 5 Tas Kungs vēl runāja uz mani un sacīja:
  • 6 Tādēļ ka šie ļaudis nicina Šiloas ūdeni, kas lēniņām tek, un tiem ir prieks pie Recina un Remalijas dēla,
  • 7 Redzi, tad Tas Kungs pār tiem atvedīs stipro un vareno lielupes ūdeni, Asīrijas ķēniņu un visu viņa godību, un tas plūdīs pār visiem saviem krastiem un ies pār visām savām malām,
  • 8 Un tas ielauzīsies Jūdā un to pārplūdīs, un ies cauri un sniegsies līdz pat kaklam, un tas izstieps savus spārnus un piepildīs visu tavu zemi, Immanuel!
  • 9 Trakojiet, tautas, un topat satriektas! Ņemiet vērā, visi pasaules gali! Jožaties un topat satriekti, jožaties un topat satriekti!
  • 10 Izdomājiet padomu, bet tas iznīks, runājiet vārdu, bet tas nenotiks, jo ar mums ir Stiprais Dievs (Immanuels).
  • 11 Jo tā Tas Kungs uz mani runājis, mani satverdams ar Savu roku, un mani mācījis, nestaigāt šo ļaužu ceļu, un sacījis:
  • 12 Jums nebūs sacīt, “sazvērestība” visur, kur šie ļaudis saka “sazvērestība”, un nebūs bīties, kur tie bīstas, nedz baiļoties.
  • 13 To Kungu Cebaot, to jums būs svētīt, un Viņš lai ir jūsu bijāšana, un Viņš lai ir jūsu bailība.
  • 14 Tad Viņš jums būs par svētumu, bet par klupšanas akmeni un par piedauzīšanās klinti abiem Israēla namiem, par valgu un slazdu Jeruzālemes iedzīvotājiem.
  • 15 Un daudzi no tiem klups un kritīs un taps satriekti un savaldzināti un sagūstīti.
  • 16 Sasien liecību, aizzīmogo mācību starp Maniem mācekļiem,
  • 17 Un es ceru uz To Kungu, kas Savu vaigu apslēpis no Jēkaba nama, un es gaidu uz Viņu.
  • 18 Redzi, es un bērni, ko Tas Kungs man devis, par zīmēm un par brīnumiem Israēlā no Tā Kunga Cebaot, kas mājo Ciānas kalnā.
  • 19 Kad tie nu uz jums sacīs: vaicājiet pareģus un zīmju cienītājus, kas čirkst un čukst, (tad sakāt): vai ļaudīm nebūs vaicāt savu Dievu? Vai tad mirušus būs vaicāt par dzīviem?
  • 20 Pēc bauslības un pēc liecības, ja tie nerunās kā šis vārds, tad gaisma tiem neausīs.
  • 21 Bet tie ies apkārt, grūti apbēdināti un izsalkuši. Un kad būs izsalkuši, tad tie dusmosies un lādēs savu ķēniņu un savu Dievu. Un kad tie skatās uz augšu,
  • 22 Tad viņi uzlūko zemi un redzes bēdas un tumsu, ciešanu drūmumu; un viņi tiks iedzīti tumsā.