• Hizkija uz miršanu saslimis, top izglābts un slavē Dievu.

  • 1 Tanī laikā Hizkija palika slims uz miršanu, un pravietis Jesaja, Amoca dēls, nāca pie tā un uz to sacīja: Tā saka Tas Kungs: Apkopi savu namu, jo tu mirsi un nepaliksi vesels.
  • 2 Tad Hizkija savu vaigu pagrieza pret sienu un pielūdza To Kungu un sacīja:
  • 3 Ak Kungs, piemini jel, ka es Tavā priekšā esmu staigājis patiesībā no visas sirds un darījis, kas Tev patīk. Un Hizkija raudāja gauži.
  • 4 Tad Tā Kunga vārds tā notika uz Jesaju:
  • 5 Ej un saki Hizkijam: Tā saka Tas Kungs, tava tēva Dāvida Dievs: Es tavu lūgšanu esmu klausījis, Es tavas asaras esmu redzējis. Redzi, Es tavām dienām pielikšu vēl piecpadsmit gadus.
  • 6 Un tevi un šo pilsētu es izpestīšu no Asīrijas ķēniņa rokas un pasargāšu šo pilsētu.
  • 7 Un šī būs zīme no Tā Kunga, ka Tas Kungs šo lietu darīs, ko Viņš runājis:
  • 8 Redzi, tai ēnai, kas ar sauli pa kāpieniem pie Ahaza saules stundeņa uz priekšu gājusi, Es likšu iet atpakaļ desmit kāpienus. Un saule gāja atpakaļ desmit kāpienus pa tiem pašiem kāpieniem, kā tā bija gājusi uz priekšu.
  • 9 Šis ir Hizkijas, Jūda ķēniņa, raksts, kad viņš bija slims bijis un no savas slimības palicis vesels.
  • 10 Es sacīju: Pašās savās labākās dienās man jānokāpj kapa vārtos, mani atliekamie gadi man top atņemti.
  • 11 Es sacīju: Es vairs neredzēšu To Kungu, To Kungu zemē, kur dzīvie, es vairs neieraudzīšu cilvēkus vietā, kur aizmigušie mājo.
  • 12 Mans nams top noplēsts un aizcelts, kā ganu būdiņa; es savu dzīvību satinu kā audējs (savu audekli). Viņš mani nogriež kā no riestavas. Pirms nakts metās, Tu man dari galu.
  • 13 Es gaidīju līdz rītam, bet kā lauva Viņš salauž visus manus kaulus. Pirms nakts metās, Tu man darīsi galu.
  • 14 Es kliedzu kā dzērve un bezdelīga, es vaidēju kā balodis, manas acis nogura uz augšu skatoties. Ak Kungs, man ir bail, izpestī mani!
  • 15 Ko lai es saku? Kā Viņš man solījis, tā Viņš ir darījis; klusu es nu staigāšu visu savu mūžu manas dvēseles skumju dēļ.
  • 16 Ak Kungs! No tā cilvēks atdzīvojās, un tajā visā stāv mana gara dzīvība, Tu mani atspirdzināsi un mani atkal darīsi dzīvu.
  • 17 Redzi, rūgtums palicis man par svētību, pats rūgtums, bet Tu manu dvēseli mīlīgi esi apkampis, ka tā nenāktu trūdēšanas bedrē, jo Tu visus manus grēkus esi metis aiz Sevi.
  • 18 Jo elle Tevi neslavē, un nāve Tevi neslavē; tie, kas grimst bedrē, necerē uz Tavu patiesību.
  • 19 Dzīvie, tikai dzīvie, tie Tevi slavē, kā es šodien; tēvs bērniem dara zināmu Tavu patiesību.
  • 20 Tas Kungs ir man par pestīšanu, un mēs dziedāsim savas dziesmas, kamēr dzīvosim Tā Kunga namā.
  • 21 Un Jesaja sacīja: Lai ņem vienu vīģu rausi un liek plāksteri uz augoni, tad viņš paliks vesels.
  • 22 Un Hizkija sacīja: Kāda ir zīme, ka es noiešu Tā Kunga namā?