• Spriedums par Bābeli, Dumu un Arābiju.

  • 1 Spriedums par jūras tuksnesi. Tā kā aukas no dienvidiem, kas visu apgāž, tā nāks no tuksneša, no briesmīgas zemes.
  • 2 Grūta parādīšana man darīta zināma. Laupītājs laupa, postītājs posta. Nāc šurp, Elam, apstāj, Mēdija! Visām viņa nopūtām es darīšu galu.
  • 3 Tādēļ mani gurni pilni sāpju, raizes mani sagrābušas, kā dzemdētājas raizes. Es lokos to dzirdēdams un iztrūcinājos to redzēdams.
  • 4 Mana sirds trīc, izbailes mani iztrūcina, mīļā nakts tumsa man palikusi par biedēkli.
  • 5 Sataisi galdu, nostādi sardzi, ēd, dzer! Ceļaties, virsnieki, svaidat bruņas.
  • 6 Jo tā Tas Kungs uz mani sacījis: ej, nostādi sargu, lai tas stāsta, ko redz.
  • 7 Un viņš redzēja ratus, jātniekus pa pāriem, ēzeļu pulku, kamieļu pulku, un viņš klausīdamies klausījās ar lielu uzmanību,
  • 8 Un sauca ar lauvas balsi: Kungs, es stāvu uz sardzes torņa visu cauru dienu un sargādams sargāju caurām naktīm.
  • 9 Redzi, tur nāk rati ar vīriem un jātnieki pa pāriem. Tad viņš atbildēja un sacīja: kritusi, kritusi Bābele, un visi viņas dievekļu tēli ir sadauzīti pie zemes.
  • 10 Ak tu mans izkultais, tu mana klona labībiņa! Ko es esmu dzirdējis no Tā Kunga Cebaot, Israēla Dieva, to jums esmu pasludinājis.
  • 11 Spriedums par Dumu: uz mani sauc no Seīra: Sargs, cik gara vēl nakts? Sargs, cik gara vēl nakts?
  • 12 Sargs saka: rīts nāk un atkal nakts. Ja gribat vaicāt, vaicājiet! Atgriežaties, nāciet!
  • 13 Spriedums par Arābiju: Arābijas tuksnešos paliekat par nakti, jūs Dedana ceļa vīri.
  • 14 Nāciet izslāpušiem pretī ar ūdeni, jūs Temas zemes iedzīvotāji, pasniedziet maizi bēdzējiem.
  • 15 Jo tie bēg no zobena, no izvilkta zobena un no uzvilkta stopa un no briesmīgas kaujas.
  • 16 Jo tā Tas Kungs uz mani sacījis: gada laikā, kādi ir algādža gadi, tad beigsies visa Kedara godība.
  • 17 Un strēlnieku atlikums no tiem vareniem Kedara bērniem būs mazums; jo Tas Kungs, Israēla Dievs, to ir runājis.