• Spriedums par Damasku, Efraīmu un Asuru.

  • 1 Spriedums par Damasku: Redzi, Damaska taps nomesta, ka vairs nav pilsēta, bet sagruvusi akmeņu kopa.
  • 2 Aroēra pilsētas būs atstātas ganāmiem pulkiem; tie tur apmetīsies un neviens tos neizbiedēs.
  • 3 Un stiprums zudīs no Efraīma un valdīšana no Damaskas, un kas no Sīriešiem atlikuši, tie būs kā Israēla bērnu godība, saka Tas Kungs Cebaot.
  • 4 Un notiks tai dienā, ka Jēkaba godība ies mazumā, un viņa treknā miesa izdils.
  • 5 Jo tā būs, kā pļāvējs sakampj labību, un viņa roka pļauj vārpas, un būs, kā kad vārpas lasa Refaīm ielejā.
  • 6 Tomēr atlikums tur atliksies, kā pie eļļas koka, kad to nokrata, kādas divas trīs ogas pašā koka galā, un kādas četras piecas pie viņa auglīgiem zariem, saka Tas Kungs, Israēla Dievs.
  • 7 Tanī dienā cilvēks skatīsies uz savu Radītāju, un viņa acis raudzīsies uz to Svēto iekš Israēla.
  • 8 Un neskatīsies uz altāriem, ko paša rokas cēlušas, un neraudzīsies uz to, ko viņa pirksti ir taisījuši, nedz uz Ašerām nedz uz elka stabiem.
  • 9 Tanī dienā viņa stiprās pilsētas būs kā mežos un kalnos sagruvušas pilis, ko tie atstājuši, no Israēla bērniem bēgdami, un būs posts.
  • 10 Jo tu esi aizmirsis Dievu, savu Pestītāju, un neesi pieminējis sava patvēruma klinti.
  • 11 Tādēļ tu gan stādīji skaistus dārzus un apstādīji ar svešas zemes stādiem. Tai dienā, kad tu tos stādīji, tu tos gan apkopi, un strādāji, ka tavam sējumam agri bija jāzied, bet pļaujamais iznīks bēdu laikā un nāves skumjās.
  • 12 Ak vai! Lielu tautu troksnis, kas rūc, kā jūras šalkoņa, un ļaužu pulku troksnis, kas rūc, kā vareni ūdeņi krāc.
  • 13 Tautas rūc, kā lieli ūdeņi krāc, bet Viņš to aprāj, un tas bēg tālu nost un top dzenāts kā putekļus pa kalniem no vēja, kā putekļi no viesuļa.
  • 14 Vakara laikā, - redzi, briesmas; pirms gaisma aust, tad viņš tur vairs nav! Šī ir tā alga mūsu laupītājiem, un tā tiesa mūsu postītājiem.