• Spriedums par Moabu.

  • 1 Spriedums par Moabu. Moaba Ara naktī postīta, izdeldēta! Tiešām, Moaba Ķire naktī postīta, izdeldēta.
  • 2 Uz Baītu un Dibonu, uz elku kalniem iet raudāt; uz Nebo un uz Medebas Moabs kauc. Visas viņu galvas ir nodzītas plikas un visiem bārda nogriezta.
  • 3 Savās ielās tie iet apjozušies ar maisiem, uz saviem jumtiem un ceļiem visi kauc un plūst asarās.
  • 4 Hešbona un Eleale brēc, viņas balss top dzirdēta līdz Jahācai. Tādēļ vaid paši Moaba apbruņotie, dvēsele viņam trīc.
  • 5 Mana sirds brēc par Moabu; viņa bēgļi bēg līdz Coārai, līdz EglatŠilišijai; jo uz Luhitu kāpj ar raudāšanu, un ceļā pret Horonīm kliedz par izpostīšanu.
  • 6 Jo Nimrim ūdeņi izsīkuši; jo zāle nokaltusi, zaļums iznīcis, nekas vairs nezeļ.
  • 7 Tāpēc krājumu, ko sakrājuši, un ko glabājuši, to tie ved pār kārklu upi.
  • 8 Jo brēkšana iet pa Moaba robežām, viņa kaukšana līdz Eglaīm, viņa kaukšana līdz Elim akai.
  • 9 Jo Dimonas ūdeņi ir pilni asiņu. Jo vēl vairāk Es uzlikšu Dimonai, lauvu tiem, kas Moabā izglābušies un zemē atlikuši.