• Nebūs bīties nedz pielūgt elkus, bet to vienīgo dzīvo Dievu.

  • 1 Klausiet vārdu, ko Tas Kungs uz jums runā, Israēla nams.
  • 2 Tā saka Tas Kungs: nemācaties pagānu ceļu un neizbīstaties no debess zīmēm, jebšu pagāni no tām izbīstas.
  • 3 Jo pagānu likumi ir nelietība. Jo tas ir koks, mežā cirsts, darbs no amatnieka rokām ar cirvi.
  • 4 Viņš to izgrezno ar sudrabu un ar zeltu, stiprina ar naglām un ar āmuriem, ka neapgāžas.
  • 5 Tie ir kā tēsti stabi un nerunā, tie top apkārt nēsāti, jo paši nestaigā. Nebīstaties no viņiem, jo tie nedara ļauna, arī labu darīt tie nevar.
  • 6 Bet nu neviena nav, kā Tu, Kungs; Tu esi liels, un liels ir Tavs Vārds ar spēku.
  • 7 Kas Tevi nebītos, Tu tautu Ķēniņ? Jo tas Tev pienākas, tādēļ ka starp visiem pagānu gudriem un visās viņu valstīs neviena tāda nav, kā Tu.
  • 8 Tiešām, tie visi kopā ir neprātīgi un ģeķīgi. Jo viņu mācība ir nelietība, tie ir koks.
  • 9 Izkalts sudrabs top atvests no Taršišas un zelts no Ufazas, kalēja darbam un kausētāja rokām; pazilas drēbes un purpurs ir viņu apģērbs; tie visi ir amatnieku darbs.
  • 10 Bet Tas Kungs ir patiesi Dievs, Viņš ir Dzīvs Dievs un mūžīgs Ķēniņš. No Viņa bardzības zeme dreb, un tautas Viņa dusmību nevar panest.
  • 11 Tā jums uz tiem būs sacīt: dieviem, kas debesi un zemi nav darījuši, tiem būs iet bojā no zemes un no šīs pasaules.
  • 12 Viņš zemi radījis caur Savu spēku un pasauli dibinājis caur Savu gudrību un debesis izpletis caur Savu padomu.
  • 13 Kad Viņa balss atskan, tad ūdeņi krāc debesīs, un Viņš liek miglai celties no zemes galiem, Viņš dara zibeņus ar lietu un liek vējam nākt no Viņa alām.
  • 14 Visi cilvēki paliek stulbi bez saprašanas, visi kausētāji top kaunā ar saviem tēliem, jo ko tie lej, ir meli, un dvašas tur nav.
  • 15 Tie ir nelietība un apsmejams darbs; piemeklēšanas laikā tie iet bojā.
  • 16 Tā kā šie nav Jēkaba daļa, jo Viņš ir visu lietu Radītājs, un Israēls ir Viņa mantības cilts, - Kungs Cebaot ir Viņa vārds.
  • 17 Ņem nost savas mantas no zemes, tu kas sēdi spaidos.
  • 18 Jo tā saka Tas Kungs: redzi, šoreiz Es metu projām tās zemes iedzīvotājus kā ar lingu, un Es tos spaidīšu, lai tie atrastu Mani.
  • 19 Bēdas man manas satriekšanas dēļ! Mana vaina ir sāpīga! Bet es saku: tās ir gan sāpes, bet man tās jāpanes.
  • 20 Mana telts ir postīta, un visas manas virves ir sarautas; mani bērni no manis aizgājuši un to vairs nav. Neviena nav, kas manu dzīvokli uztaisa un manas teltis uzceļ.
  • 21 Jo tie gani palikuši stulbi un nav To Kungu meklējuši, tādēļ tiem nav labi izdevies, bet viss viņu ganāmais pulks izklīdis.
  • 22 Klau, ko dzird! Redzi, nāk liels troksnis no ziemeļa zemes, postā likt Jūda pilsētas un darīt par mājokli tuksneša zvēriem.
  • 23 Es zinu, ak Kungs, ka cilvēka ceļš pie viņa paša nestāv; tas nestāv pie vīra, kā lai staigā, kurp tas lai sper savus soļus.
  • 24 Pārmāci mani, ak Kungs, bet ar žēlastību, ne Savā bardzībā, ka Tu mani neiznīcini.
  • 25 Izgāz Savu dusmību pār pagāniem, kas Tevi nepazīst, un pār ciltīm, kas Tavu Vārdu nepiesauc. Jo tie Jēkabu aprijuši, tie viņu apēduši un viņu izdeldējuši un viņa druvas izpostījuši.