• Kristus uzcelšanās no miroņiem, 1; Pēteris un Jānis pie kapa, 3; Kristus parādās Marijai Magdalēnai, 11; un pēc arī citiem mācekļiem, 19; un tad atkal mācekļiem, kad Toms klāt, 26.

  • 1 Pirmā nedēļas dienā rīta agrumā, kad vēl bija tumšs, Marija Magdalēna nāk pie kapa un redz akmeni no kapa noveltu.
  • 2 Tad viņa skrēja un nāca pie Sīmaņa Pētera un pie otra mācekļa, ko Jēzus mīlēja, un uz tiem saka: “Tie To Kungu ir izņēmuši no kapa, un mēs nezinām, kur tie Viņu nolikuši.”
  • 3 Tad Pēteris un otrs māceklis izgāja un nāca pie kapa.
  • 4 Un viņi abi skrēja kopā, un otrs māceklis skrēja Pēterim pa priekšu, un pirmais nonāca pie kapa.
  • 5 Un pieliekdamies viņš redzēja linu autus tur noliktus, tomēr negāja iekšā.
  • 6 Tad arī Sīmanis Pēteris, tam sekodams, nāk un ieiet kapā un redz linu autus tur noliktus.
  • 7 Un sviedru auts, kas ap Viņa galvu bija, nebija likts pie linu autiem, bet savrup citā malā satīts.
  • 8 Tad arī otrs māceklis gāja iekšā, kas pirmais bija nonācis pie kapa, un redzēja un ticēja.
  • 9 Jo tie vēl nezināja rakstus, ka Viņam bija augšāmcelties no miroņiem.
  • 10 Tad mācekļi atkal aizgāja.
  • 11 Un Marija stāvēja ārā kapa priekšā raudādama. Kad nu viņa raudāja, tad viņa paliecās pie kapa
  • 12 Un redz divus eņģeļus baltās drēbēs sēžam, vienu galvgalā, otru kājgalā, kur Jēzus miesas bija gulējušas.
  • 13 Un tie uz viņu saka: “Sieva, ko tu raudi?” tā uz tiem saka: “Tie manu Kungu paņēmuši, un es nezinu, kur tie Viņu likuši.”
  • 14 Un to sacījusi viņa apgriezās un redz Jēzu stāvam, un nezināja, to esam Jēzu.
  • 15 Jēzus uz to saka: “Sieva, ko tu raudi? Ko tu meklē?” Viņa domādama, ka Viņš dārznieks, uz To saka: “Kungs, ja tu Viņu esi aiznesis, tad saki man, kur tu Viņu noliki, ka es Viņu varu dabūt.”
  • 16 Jēzus uz to saka: “Marija!” tā apgriezusies uz Viņu saka: “Rabbuni!” (Tas ir: Mācītājs.)
  • 17 Jēzus uz to saka: “Neaizskar Mani; jo Es vēl neesmu uzbraucis pie Sava Tēva, bet noej pie Maniem brāļiem un saki tiem: Es uzbraucu pie Sava Tēva un pie jūsu Tēva, pie Sava Dieva un pie jūsu Dieva.”
  • 18 Marija Magdalēna nāk un pasludina mācekļiem, ka viņa To Kungu redzējusi, un ko Tas viņai sacījis.
  • 19 Šai pirmā nedēļas dienā, kad vakars bija meties, kad mācekļi aiz aizslēgtām durvīm bija sapulcējušies, bīdamies no Jūdiem, tad Jēzus nāca un iestājās viņu vidū un uz tiem saka: “Miers ar jums!”
  • 20 Un to sacījis, Viņš tiem rādīja Savas rokas un Savus sānus; tad mācekļi tapa līksmi, To Kungu redzēdami.
  • 21 Tad Jēzus atkal uz tiem sacīja: “Miers ar jums! Kā Mani Tas Tēvs ir sūtījis, tā arī Es jūs sūtu.”
  • 22 Un to teicis, Viņš pūta uz tiem un saka: “Ņemiet Svēto Garu!
  • 23 Kam jūs grēkus piedosiet, tiem tie tiek piedoti, un kam jūs grēkus paturēsiet, tiem tie tiek paturēti.”
  • 24 Bet Toms, viens no tiem divpadsmit, dvīnis saukts, nebija pie tiem, kad Jēzus nāca.
  • 25 Tad citi mācekļi uz to sacīja: “Mēs To Kungu esam redzējuši.” Un viņš uz tiem sacīja: “Ja es neredzu naglu zīmes Viņa rokās un nelieku savu pirkstu naglu rētās un nelieku savu roku Viņa sānos, tad es neticēšu.”
  • 26 Un pēc astoņām dienām Viņa mācekļi atkal tur bija iekšā un Toms pie viņiem. Jēzus nāk, kad durvis bija aizslēgtas, un iestājās vidū starp tiem un sacīja: “Miers ar jums.”
  • 27 Pēc tam Viņš saka uz Tomu: “Stiep šurp savu pirkstu un aplūko Manas rokas, un sniedz šurp savu roku un liec to Manos sānos, un neesi neticīgs, bet ticīgs.”
  • 28 Toms atbildēja un uz Viņu sacīja: “Mans Kungs un mans Dievs.”
  • 29 Jēzus uz to saka: “Tāpēc ka tu Mani esi redzējis, Tom, tu tici. Svētīgi tie, kas neredz un tomēr tic.”
  • 30 Arī vēl daudz citas zīmes Jēzus darījis Savu mācekļu priekšā, kas nav rakstītas šinī grāmatā.
  • 31 Bet šīs ir rakstītas, lai jūs ticat, ka Jēzus ir Kristus, Dieva Dēls, un lai jums, kad jūs ticat, dzīvība ir Viņa vārdā.