Ījaba grāmata 38. nodaļa | LG8

1 Tad Tas Kungs Ījabam atbildēja no vētras un sacīja:

2 Kas tas tāds, kas (Dieva) padomu aptumšo ar neprātīgiem vārdiem?

3 Apjoz jel kā vīrs savus gurnus, tad Es tev gribu vaicāt, un tu Mani māci.

4 Kur tu biji, kad Es zemei liku pamatu? Izteic to, ja tev ir tāds gudrs prāts.

5 Vai tu zini, kas viņai mēru licis, jeb kas pār viņu ir vilcis mēra auklu?

6 Uz ko viņas pamati ierakti, jeb kas licis viņas stūra akmeni,

7 Kad rīta zvaigznes kopā priecīgi dziedāja, un visi Dieva bērni gavilēja?

8 Jeb kas jūru aizslēdzis ar durvīm, kad tā izlauzās, un iznāca kā no mātes miesām,

9 Kad Es to ģērbu ar padebešiem, un krēslībā ietinu tā kā tinamos autos,

10 Kad Es tai noliku Savu robežu, un liku aizšaujamos un durvis,

11 Un sacīju: tiktāl tev būs nākt un ne tālāk, un šeit būs apgulties taviem lepniem viļņiem?

12 Vai tu savā mūžā rītam licis aust, vai rītausmai rādījis savu vietu,

13 Lai satver zemes stūrus, ka tie bezdievīgie no tās top izkratīti;

14 Ka tā pārvēršas kā zīmoga vasks un visas lietas rādās kā apģērbā,

15 Un bezdievīgiem zūd viņu gaisma, un pacelts elkonis salūst?

16 Vai tu esi nācis līdz jūras avotam un staigājis bezdibeņu dziļumos?

17 Vai tev atdarījušies nāves vārti, un vai tu esi redzējis nāves ēnas vārtus?

18 Vai esi skatījies līdz pasaules malām? Stāsti, ja tu visu to zini.

19 Kur ir tas ceļš, kur gaisma mājo, un tumsa - kur ir viņas vieta?

20 Vai tu to varētu pārvest viņas robežā un izzināt viņas nama ceļus?

21 Tu to zini, jo tai laikā tu biji piedzimis, un tev ir daudz to gadu!

22 Vai tu esi nācis, kur sniega krājumi, un vai esi redzējis krusas krājumus,

23 Ko Es taupu uz spaidu laiku, uz kaušanas un kara dienu?

24 Pa kuru ceļu gaisma dalās un kā austrumu vējš izplešas virs zemes?

25 Kas lietum rādījis, kur lai gāžas, un ceļu zibeņiem un pērkoniem,

26 Ka lietus līst, kur cilvēka nav, tuksnesī, kur neviens nedzīvo,

27 Ka viņš dzirdina tukšo posta vietu un zālītei liek dīgt?

28 Vai lietum ir tēvs, vai kas dzemdinājis rasas lāsi?

29 No kura klēpja cēlies ledus, un no kā dzimusi debess salna,

30 Ka ūdeņi sastingst kā akmens, un jūras dziļumi aizsalst cieti?

31 Vai tu vari sasiet Sietiņa saites, vai atraisīt Orijona zvaigžņu saiti?

32 Vai tu zvaigznes vari izvest savā laikā? Un Lielo Lāci pār saviem bērniem vadīt?

33 Vai tu zini debess likumus, jeb vai proti, kā tie valda virs zemes?

34 Vai tu savu balsi vari pacelt uz padebešiem, lai ūdeņi plūst zemē uz tevi?

35 Vai vari sūtīt zibeņus, ka tie iet un uz tevi saka: redzi, še mēs esam?

36 Kas lika gudrību tumšos mākoņos un prātu debess spīdumos?

37 Kas skaita mākoņus ar gudrību, un kas māk apgāzt padebešus,

38 Ka pīšļi top aplieti, ka tie saskrien un salīp pītēs?

39 Vai tu māki medīt laupījumu lauvām un pildīt jauno lauvu tukšo vēderu,

40 Kad tie nogulstas alās un biezos krūmos glūn?

41 Kas gādā krauklim barību, kad viņa bērni uz Dievu brēc un šurpu turpu skraida, kad nav ko ēst?

Dievs pats parādās vētrā un Ījabu pazemo.