• Ījaba vaimanas.

  • 1 Pēc tam Ījabs atdarīja savu muti un nolādēja savu dienu.
  • 2 Un Ījabs iesāka un sacīja:
  • 3 Lai pazūd diena, kurā esmu dzimis, Un nakts, kurā sacīja: puisītis ieņemts.
  • 4 Šī diena lai paliek tumša, lai Dievs no augšienes pēc viņas nevaicā, un spožums pār viņu lai nespīd.
  • 5 Tumsa un nāves ēna lai viņu aizņem, padebeši lai viņu apklāj un kas vien dienu aptumšo, lai viņu biedē.
  • 6 Šo nakti lai tumsa apņem, ka tā starp gada dienām nepriecājās, lai viņa nenāk mēnešu skaitā.
  • 7 Redzi, šī nakts lai paliek neauglīga, ka tanī nenotiek gavilēšana.
  • 8 Lai dienu lādētāji to nolād, tie, kas māk Levijatanu uzrīdīt.
  • 9 Lai viņas rīta zvaigznes top aptumšotas, lai viņa gaida uz gaismu, bet nekā, un lai viņa neredz rītausmas spīdumu.
  • 10 Tāpēc ka tā manām miesām durvis nav aizslēgusi, un bēdas nav noslēpusi no manām acīm.
  • 11 Kāpēc es neesmu nomiris mātes miesās un bojā gājis, kad no miesām iznācu?
  • 12 Kāpēc esmu likts klēpī un kāpēc pie krūtīm, ka man bija zīst?
  • 13 Jo tad es gulētu un būtu klusu, tad es gulētu, un man būtu dusa,
  • 14 Līdz ar ķēniņiem un runas kungiem virs zemes, kas sev kapu vietas uztaisījuši,
  • 15 Vai ar lieliem kungiem, kam zelts bijis, kas savus namus ar sudrabu pildījuši;
  • 16 Vai kā norakts nelaikā dzimis bērns es nebūtu nekas, tā kā bērniņi, kas nav redzējuši gaismas.
  • 17 Tur bezdievīgie stājās no trakošanas, un tur dus, kam spēks noguris;
  • 18 Tur cietumnieki visi kopā ir mierā, tie nedzird dzinēja balsi;
  • 19 Tur ir mazs un liels, un kalps ir vaļā no sava kunga.
  • 20 Kāpēc (Dievs) dod bēdīgam gaismu un dzīvību tiem, kam noskumusi sirds,
  • 21 Kas pēc nāves ilgojās, bet tā nenāk, un rok pēc tās vairāk nekā pēc mantām,
  • 22 Kas priecātos un gavilētu, kas līksmotos, kad kapu atrastu -
  • 23 Vīram, kam ceļš ir apslēpts, un ko Dievs visapkārt apspiedis?
  • 24 Jo maizes vietā man ir nopūtas, un mana kaukšana izgāzās kā ūdens.
  • 25 Jo briesmas, ko bijos, man uzgājušas, un no kā man bija bail, tas man uznācis.
  • 26 Man nav miera, man nav dusas, es nedabūju atpūsties, un bēdas nāk uz bēdām.