• Ījabs apliecina savu nenoziedzību, savu ticību un Dieva sodību par netaisniem.

  • 1 Un Ījabs teica vēl tālāk savus teikumus un sacīja:
  • 2 Tik tiešām kā Dievs dzīvs, kas man taisnību neizspriež, un Visvarenais, kas manu dvēseli apbēdinājis -
  • 3 Kamēr mana dvēsele vēl ir manī un gars no Dieva manās nāsīs -
  • 4 Manas lūpas nerunās netaisnību, un mana mēle neteiks melus.
  • 5 Es nebūt nevaru teikt, ka jums taisnība; kamēr man dvaša zūd, es aizstāvēšu savu nenoziedzību.
  • 6 Es turēšos stipri pie savas taisnības un no tās neatlaidīšos; mana sirds mani nekož manu dienu pēc.
  • 7 Manam ienaidniekam būs palikt par blēdi, un manam pretiniekam par netaisnu.
  • 8 Jo kāda ir blēdnieka cerība, kad Dievs atņem un aizrauj viņa dvēseli?
  • 9 Vai Dievs klausīs viņa saukšanu, kad viņam uznāk bēdas?
  • 10 Jeb vai viņš var prieku dabūt pie Visvarenā, vai viņš Dievu var piesaukt ikkatrā laikā?
  • 11 Es jums mācīšu, kāda ir Dieva roka; kāds Visvarenā padoms, to negribu slēpt.
  • 12 Redzi, jūs visi to redzat, kāpēc tad jūs domājiet tukšas domas?
  • 13 Šī ir bezdievīga cilvēka alga pie Dieva un varas darītāju daļa, ko tie no Visvarenā dabūs.
  • 14 Ja tam daudz bērnu, tad zobens nāk pār tiem, un viņa pēcnācēji nebūs paēdināti ar maizi.
  • 15 Viņa atlikušos mēris liek kapā, un viņa atraitnes nedabū raudāt.
  • 16 Kad viņš naudu sakrāj kā pīšļus un drēbes sagādā kā mālus,
  • 17 Tad viņš gan sagādā, bet taisnie tās apvilks, un nenoziedzīgie dalīs naudu.
  • 18 Viņš uztaisījis savu namu kā kode un kā gans uztaisa būdu.
  • 19 Bagāts tas apgūlās, bet netiks savākts; viņš atdara savas acis, un nav vairs nekas.
  • 20 Bailība tam uzbrūk kā ūdens, naktī viņu aizrauj viesulis.
  • 21 Austrumu vējš viņu aizrauj, ka tas aiziet, un aizpūš viņu no savas vietas.
  • 22 (Dievs) šauj uz viņu un netaupa, no Viņa rokas tas bēg šurpu turpu.
  • 23 Par to sasit plaukstas un to aizsvilpo no viņa vietas.