• Bezdievīgiem un atkāpējiem būs tapt izdeldētiem.

  • 1 Liec bazūni pie savas mutes; Viņš nāk kā ērglis pret Tā Kunga namu, tādēļ ka tie Manu derību pārlauzuši un no Manas bauslības atkāpušies.
  • 2 Tad tie uz Mani kliegs: mans Dievs! Mēs, Israēls, mēs Tevi pazīstam.
  • 3 Israēls atmet labu, ienaidnieks viņu vajās.
  • 4 Tie ieceļ ķēniņus, bet bez Manis; tie ieceļ virsniekus, bet Es tos nepazīstu, no sava sudraba un no sava zelta tie sev taisa dievekļus, lai tas top izdeldēts.
  • 5 Tavs teļš, Samarija, ir riebīgs; Mana dusmība pār tiem iedegusies, - cik ilgi tie paliks nesodīti?
  • 6 Jo arī tas ir no Israēla, kalējs to ir taisījis, un tas nav nekāds dievs; tāpēc Samarijas teļš taps par gruvešiem.
  • 7 Jo tie sēj vēju un pļaus auku; viņu druvas necelsies, un kas izplaukst, tas nedos miltus, un jebšu tas ko dotu, tomēr sveši to aprīs.
  • 8 Israēls top aprīts; tie ir starp pagāniem kā trauks, ko neviens negrib,
  • 9 Tāpēc ka tie skrien pie Asura, kā meža ēzelis, kas atsevišķi turās; Efraīms sader drauģeļus par maksu.
  • 10 Kad tie nu nolīgst sabiedrotos starp pagāniem, tad tūlīt arī Es tos sapulcināšu, un tiem drīz uzies raizes no valdnieku ķēniņa nastas.
  • 11 Jo Efraīms ir vairojis altārus par apgrēkošanos, viņam altāri palikuši par apgrēkošanos.
  • 12 Es tam uzrakstīju lielu pulku Savu baušļu, bet tie tapa turēti kā sveša lieta.
  • 13 Par upuru dāvanu tie gan gaļu upurē un to ēd, bet Tam Kungam nav labs prāts pie tiem; un Viņš pieminēs viņu noziegumus un piemeklēs viņu grēkus; tie griežas atpakaļ uz Ēģipti.
  • 14 Jo Israēls ir aizmirsis savu Radītāju un cēlis pilis, un Jūda vairo stipras pilsētas, bet Es sūtīšu uguni viņu pilsētās, tas aprīs viņu pilis.