• Par Ābrahāma ticību, 5; par apsolīto sēklu, 15; par pamācītāju uz Kristu, 24.

  • 1 Ak jūs neprātīgie Galatieši, kas jūs ir apmānījis, patiesībai nepaklausīt? Jūs, kam acu priekšā tika skaidri attēlots Jēzus Kristus, Tas krustā sistais.
  • 2 To vien gribu no jums zināt, vai jūs Garu esat saņēmuši no bauslības darbiem, vai no ticības mācības?
  • 3 Vai jūs esat tik neprātīgi, ka garā iesākuši, tagad miesā pabeidziet?
  • 4 Vai jūs tik daudz velti esat cietuši? Ja tikai velti vien!
  • 5 Tad nu (Viņš), kas jums Garu sniedz un jūsos modina brīnuma spēkus, vai Viņš to dara no bauslības darbiem vai no ticības mācības?
  • 6 Tā kā Ābrahāms Dievam ticējis, un tas viņam ir pielīdzināts par taisnību.
  • 7 Tātad saprotiet, ka tie, kas ir ticībā, tie ir Ābrahāma bērni.
  • 8 Un raksti paredzēdami, ka Dievs caur ticību pagānus taisno, Ābrahāmam iepriekš sludinājis evaņģēliju: “Tevī visas tautas taps svētītas.”
  • 9 Tātad tie, kas ir ticībā, tie līdz ar ticīgo Ābrahāmu top svētīti.
  • 10 Jo visi, kas ar bauslības darbiem, tie ir apakš lāsta, jo ir rakstīts: “Ikviens ir nolādēts, kas nepaliek visā, kas ir rakstīts bauslības grāmatā, ka viņš to dara.”
  • 11 Un ka neviens caur bauslību netop taisnots pie Dieva, tas ir zināms: jo taisnais dzīvos no ticības.
  • 12 Bet bauslība nav no ticības; bet kurš cilvēks to darīs, tas caur to dzīvos.
  • 13 Kristus mūs ir atpircis no bauslības lāsta, mūsu labā par lāstu palicis, (jo ir rakstīts: “Nolādēts ikviens, kas kārts pie koka”),
  • 14 Ka Ābrahāma svētība nāktu uz pagāniem Kristū Jēzū, un ka mēs Gara apsolīšanu dabūtu caur ticību.
  • 15 Brāļi, es runāju cilvēcīgi: neviens jau nenicina apstiprinātu cilvēka testamentu nedz pieliek ko klāt.
  • 16 Tad nu Ābrahāmam un viņa sēklai apsolīšanas notikušas. Viņš nesaka: “Un tavām sēklām”, tā kā no daudziem, bet tā kā no vienas: “Un tavai Sēklai”, Tas ir Kristus.
  • 17 Un to es saku: derība, kas iepriekš no Dieva ir apstiprināta uz Kristu, netop nocelta caur bauslību, kas pēc četri simti trīsdesmit gadiem notikusi, ka tā apsolīšanu būtu iznīcinājusi.
  • 18 Jo ja iemantošana ir no bauslības, tad tā vairs nav no apsolīšanas: bet Dievs to Ābrahāmam ir dāvinājis caur apsolīšanu.
  • 19 Kādēļ tad nu bauslība? Tā pārkāpumu dēļ ir pielikta klāt, tiekams Sēkla nāktu, kam apsolīšana notikusi, un bauslība ir dota caur eņģeļiem, caur vidutāja roku.
  • 20 Bet vidutājs nav viena paša vidutājs; bet Dievs ir vienīgs.
  • 21 Vai tad nu bauslība ir pretī Dieva apsolīšanām? Nemaz. Jo ja kāda bauslība būtu dota, kas spētu dot dzīvību, tad patiesi taisnība nāktu no bauslības.
  • 22 Bet raksts visu ir saslēdzis apakš grēka, ka apsolīšana ticīgiem taptu dota ticībā uz Jēzu Kristu.
  • 23 Bet pirms ticība nāca, mēs tapām turēti saslēgti apakš bauslības uz nākamās ticības atspīdēšanu.
  • 24 Tad nu bauslība ir bijusi mūsu pamācītājs uz Kristu, ka mēs taptu taisnoti caur ticību.
  • 25 Bet kad ticība ir nākusi, tad mēs vairs neesam apakš pamācītāja.
  • 26 Jo jūs visi esat Dieva bērni ticībā uz Kristu Jēzu.
  • 27 Jo jūs visi, kas esat kristīti uz Kristu, jūs Kristu esat apvilkuši.
  • 28 Tur nav ne Jūds, ne Grieķis, tur nav ne kalps, ne svabadnieks, tur nav ne vīrs, ne sieva, - jo jūs visi esat viens Kristū Jēzū.
  • 29 Un ja jūs Kristum piederat, tad jūs esat Ābrahāma dzimums un mantinieki saskaņā ar apsolījumu.