Ap 49.-50.g. Pāvils bija līdzdalīgs kristīgās draudzes dibināšanā Filipos. Par to Ap.d. 16.nod. Tas, kas veidoja draudzes sākotnējo sastāvu pēc Ap.d. 16.nod., varēja būt pamainījies apmēram 10-11 gadus vēlāk, kad Pāvils rakstīja šo vēstuli filipiešiem.

Autors, sarakstīšanas laiks un vieta

Šīs vēstules autors ir ap. Pāvils, 1:1. Arī 3.nod. Pāvils runā daudz par sevi.

Šo vēstuli Pāvils rakstījis no cietuma, 1:12-14.17. Lai arī nav nosaukta vieta, no kuras šī vēstule rakstīta, iespējams, ka tas noticis Romā mājas aresta laikā, sk. Ap.d. 28:16-31. Ja tā, tad sarakstīšanas laiks varētu būt ap 61.g.

Vēstules sarakstīšanas iemesls un nolūks

Pāvila rakstīšanas nolūks ir iedrošināt draudzi dažādos veidos un pateikties filipiešiem par atbalstu viņam (4:10-20). Pāvils vēstulē stāsta gan par saviem apstākļiem, gan iedrošina filipiešus pastāvēt ciešanās, stāvēt pret legālisma maldiem, pamāca filiepiešus būt kalpojošiem un vienotiem.

Adresāti

Fil. 1:1 nosauc vēstules saņēmējus: "Pāvils un Timotejs, Kristus Jēzus kalpi, visiem svētajiem Kristū Jēzū, kas ir Filipos, arī bīskapiem un diakoniem …" Pēdējā frāze burtiski: "ar (σύν) bīkapiem un diakoniem". Kaut arī Pāvils rakstīja šo vēstuli visiem kristiešiem Filipos, tomēr šī ir vienīgā vēstule, kuras sākumā Pāvils tik specifiski izceļ arī bīskapus un diakonus (bīskapi bija draudzes gani, diakoni bija praktiski kalpotāji, kuru kalpošana, pēc Ap.d. 6.nod., bija ar nolūku atvieglot draudzes vadītāju kalpošanu). Ar šo piebildi Pāvils nevis pacēla Filipos esošos kalpotājus pāri citiem, bet nolika viņus tur, kur bija visi citi. Varbūt tāpēc, ka Filipos bija nozīmīga piederība:

  1. pilsētas iedzīvotājiem bija Romas pilsonība (3:20 Pāvils norādīja uz īsto pilsonību, πολίτευμα - valsts;
  2. sadraudzība;
  3. kopiena; sk. arī 1:27 πολιτεύεσθε no πολιτεύω - dzīvot kā pilsonim).

Dieva pieņemti viņi bija nevis kāda ranka dēļ, bet Dieva žēlastības dēļ (sk. 1:7 beigas). Tāpēc visi, arī tie, kam draudzē bija lielāka atbildība un redzamāka kalpošana, ir vienādi Jēzū Kristū (sk. 1:1 lietotā prievārda σύν lietošanu salikteņos, piem., 1:7 συνκοινωνούς - līdzdalībnieki; 1:27 συναθλοῦντες no συναθλέω - sacensties kopā ar citiem). Tāpēc visiem bija jābūt gataviem ciest, neatkarīgi no stāvokļa (sk. 1:27-30).

Iespējams, ka tāpēc arī par Timoteju Pāvils dod liecību bīskapiem un diakoniem 2:22: σὺν ἐμοὶ ἐδούλευσεν - "kopā ar mani viņš ir kalpojis". Par Epafroditu Pāvils saka: συνεργὸν καὶ συνστρατιώτην μου - "manu darbabiedru un līdz-kareivi" (ar šo vārdu mēģinu rādīt oriģināla nozīmi, proti, prievārda σύν - ar klātbūtni). 3:17 Pāvils sāk ar vārdiem: συνμιμηταί μου γίνεσθε - "kļūstiet par maniem līdz-atdarinātājiem".

Pilsēta savu vārdu bija ieguvusi no Maķedonijas ķēniņa Filipa II (4.gs.p.m.ē.). Viņš bija Aleksandra Lielā tēvs. 1.gs. tā bija bagāta romiešu kolonija, kas nozīmēja, ka Filipu pilsoņi bija Romas pilsētas pilsoņi. Viņi bija lepni, ka ir Romas pilsoņi (Ap.d. 16:21). Iespējams, ka filipiešu Romas pilsonības apzināšanās ir fonā Fil. 3:20.21. Tas, ka Filipi bija romiešu kolonija, varētu izskaidrot to, kāpēc tur nebija pietiekošs daudzums jūdu, proti, vismaz 10 vīrieši, lai varētu tikt uzbūvēta sinagoga (sk. Ap.d. 16:12.13).

Raksturīgas iezīmes

  1. Šī vēstule JD izceļas kā prieka vēstule. Vārds prieks dažādās formās lietots kādas 16 reizes.
  2. Šajā vēstulē nav neviena citāta no VD.
  3. Šī vēstule tiek uzlūkota kā misionāra pateicības vēstule.
  4. Šajā vēstulē ir viena no visdziļākajām kristoloģijas rakstvietām JD: 2:5-11.
  5. Šajā vēstulē ir spēcīga rakstvieta par Jēzus pazīšanas pārākumu: 3.nod.
Mārtiņš Balodis

  • Pāvila pateicība, lūgšana, drošība, 1; par pastāvīgu ticības cīnīšanos, 27.

  • 1 Pāvils un Timotejs, Jēzus Kristus kalpi, visiem svētiem Kristū Jēzū, kas ir Filipos, un arī bīskapiem un diakoniem:
  • 2 Žēlastība lai ir jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un no Kunga Jēzus Kristus.
  • 3 Es pateicos savam Dievam, cikkārt jūs pieminu,
  • 4 Arvien ikkatrā lūgšanā par jums visiem ar līksmību lūgdamies,
  • 5 Par jūsu sadraudzību evaņģēlijā no pirmās dienas līdz šim laikam;
  • 6 To īpaši cerēdams, ka Tas, kas labo darbu jūsos ir iesācis, to pabeigs līdz Jēzus Kristus dienai.
  • 7 Tā man ir pareizi par jums visiem domāt, tādēļ ka es jūs turu savā sirdī, gan savās saitēs, gan evaņģēlija aizstāvēšanā un apstiprināšanā, jūs visus, kam līdz ar mani ir daļa pie žēlastības.
  • 8 Jo Dievs ir mans liecinieks, cik ļoti es pēc jums visiem ilgojos ar Jēzus Kristus sirds mīlestību.
  • 9 Un par to es Dievu lūdzu, lai jūsu mīlestība jo dienas vairotos atziņā un visā sajūtā,
  • 10 Ka jūs varat pārbaudīt to, kas labs un kas ļauns, lai jūs esat skaidri un nepiedauzīgi uz Kristus dienu,
  • 11 Piepildīti ar taisnības augļiem, kas ir caur Jēzu Kristu, Dievam par godu un slavu.
  • 12 Bet es gribu, ka jūs zināt, brāļi, ka tas, kas man ir noticis, jo vairāk ir izdevies evaņģēlijam par pieaugšanu;
  • 13 Tā, ka manas saites ir tapušas zināmas Kristū visā tiesas namā un visiem citiem,
  • 14 Un ka daudz no brāļiem iekš Tā Kunga, caur manām saitēm iedrošināti, jo vairāk uzdrīkstas vārdu runāt bez bailības.
  • 15 Citi gan sludina Kristu arī ar skaudību un strīdu, bet citi arī ar labu prātu.
  • 16 Kas to dara ar strīdu, tie Kristu sludina ne no skaidras sirds, un domā manām saitēm bēdas pielikt;
  • 17 Bet kas to dara no mīlestības, tie to dara zinādami, ka es esmu likts par evaņģēlija aizstāvētāju.
  • 18 Kas par to? Taču Kristus top sludināts visādos veidos, izliekoties vai ar patiesīgu sirdi; par to es priecājos un priecāšos.
  • 19 Jo es zinu, ka tas man par svētību izdosies caur jūsu lūgšanu un caur Jēzus Kristus Gara palīdzību,
  • 20 Pēc manas sirsnīgas gaidīšanas un cerības, ka es nekādā lietā nepalikšu kaunā, bet ka ar visu drošību, tā kā arvien, tā arī tagad, Kristus taps paaugstināts pie manām miesām, vai caur dzīvību vai caur nāvi.
  • 21 Jo mana dzīvība ir Kristus, un miršana man nes augļus.
  • 22 Bet ja miesā dzīvot manam darbam ir par labu, tad, ko man būs vēlēties, to nezinu.
  • 23 Jo es topu spiests no abām pusēm, man gribās tapt atraisītam un būt pie Kristus, - jo tas ir ļoti daudz labāk;
  • 24 Bet miesā palikt ir vēl jo vajadzīgi jūsu dēļ.
  • 25 Un to ticēdams es zinu, ka es palikšu, un pie jums visiem palikšu, par jūsu ticības pieaugšanu un līksmību,
  • 26 Ka jūsu slavēšana par mani vairojās Kristū Jēzū caur to, ka es atkal pie jums nākšu.
  • 27 Tikai turaties cienīgi pēc Kristus evaņģēlija, ka es, vai nākdams un jūs redzēdams, vai pie jums nebūdams, varu dzirdēt, ka jūs stāvat vienā garā, vienā prātā kopā cīnīdamies par evaņģēlija ticību,
  • 28 Un ka jūs nekādā lietā netopat iztrūcināti no pretiniekiem; jo tas tiem ir par zīmi, ka pazudīs, bet jums, ka tapsiet izglābti, un tas ir no Dieva.
  • 29 Jo jums žēlastība ir dota Kristus dēļ, ne vien uz Viņu ticēt, bet arīdzan par Viņu ciest, -
  • 30 To pašu cīnīšanos cīnīdamies, ko pie manis esat redzējuši un tagad no manis dzirdat.