• Hamans Jūdus grib iznīdēt.

  • 1 Pēc tam ķēniņš Ahasverus paaugstināja Hamanu, Hammedatus dēlu, Agaģieti, un to cēla augsti, un lika viņa krēslu pār visiem lielkungiem, kas pie viņa bija.
  • 2 Un visi ķēniņa kalpi, kas ķēniņa vārtos bija, locījās un klanījās Hamana priekšā, jo ķēniņš tā viņa pēc bija pavēlējis; bet Mordohajs nelocījās un neklanījās.
  • 3 Tad ķēniņa kalpi, kas bija ķēniņa vārtos, sacīja uz Mordohaju: kāpēc tu pārkāpi ķēniņa pavēli?
  • 4 Un tā tie ikdienas uz viņu runāja, bet viņš tiem neklausīja. Tad tie to stāstīja Hamanam, ka redzētu, vai tāda Mordohaja pretestība pastāvētu, - jo tas viņiem bija stāstījis, ka viņš esot Jūds.
  • 5 Kad nu Hamans redzēja, ka Mordohajs nelocījās un viņa priekšā neklanījās, tad Hamans palika ļoti dusmīgs.
  • 6 Bet viņam šķita vēl maz esam, roku pielikt pie Mordohaju vien, (jo tie viņam bija izteikuši Mordohaja cilti,) bet Hamans meklēja izdeldēt visus Jūdus pa visu Ahasverus valsti, Mordohaja tautu.
  • 7 Pirmā mēnesī, (tas ir Nīsana mēnesis,) ķēniņa Ahasverus divpadsmitā gadā, meta meslus, tas ir pur, Hamana priekšā ikdienas un ik mēnešus līdz divpadsmitam mēnesim, tas ir Adara mēnesis.
  • 8 Un Hamans sacīja uz ķēniņu Ahasveru: viena tauta ir izkaisīta un izdalīta starp ļaudīm visās tavas valsts tiesās, un viņiem ir citāda bauslība, nekā visiem citiem ļaudīm, un ķēniņa pavēli tie nedara, tāpēc ķēniņam nepieklājās tos ieredzēt.
  • 9 Ja ķēniņam patīk, tad lai raksta, ka tie kļūst izdeldēti, tad es mantas uzraugiem desmit tūkstoš talentus sudraba iesvēršu rokā, lai to nes ķēniņa mantas namā.
  • 10 Tad ķēniņš novilka savu gredzenu no savas rokas un to deva Agaģietim Hamanam, Hammedatus dēlam, Jūdu pretiniekam.
  • 11 Un ķēniņš sacīja uz Hamanu: sudrabs lai tev paliek, arī ļaudis, ka tu ar tiem dari, kā tev patīk.
  • 12 Tad ķēniņa skrīveri tapa saaicināti, trīspadsmitā dienā pirmā mēnesī, un tapa rakstīts, tā kā Hamans pavēlēja, uz ķēniņa valdītājiem un zemes valdniekiem, kas bija pār ikkatru valsti, un uz ikkatras tautas virsniekiem, ikvienai valstij pēc viņas valodas un ikvienai tautai pēc viņas mēles; ķēniņa Ahasverus vārdā tas tapa rakstīts un ar ķēniņa gredzenu aizzīmogots.
  • 13 Un vēstules tapa sūtītas caur skrējējiem pa visām ķēniņa Ahasverus valstīm, ka visi Jūdi taptu izdeldēti, nokauti un nomaitāti, gan jauni, gan veci, bērniņi un sievas, vienā dienā, trīspadsmitā dienā divpadsmitā mēnesī, tas ir Adara mēnesis, un ka viņu manta taptu laupīta.
  • 14 Vēstulēs bija rakstīts: ka pavēle dota visās valstīs, ka visiem ļaudīm nāktu zināms, lai tie tai pašā dienā būtu gatavi.
  • 15 Un skrējēji izgāja steigšus pēc ķēniņa vārda; un pavēle bija dota Sūsanas pilī. Un ķēniņš un Hamans sēdēja un dzēra, bet Sūsanas pilsēta iztrūcinājās.