• Kristus mūžīgais augstais priesteris, 1; bērnu un pieaugušu cilvēku garīga barība, 11.

  • 1 Jo ikviens augsts priesteris, kas no cilvēkiem ņemts, top iecelts pār cilvēkiem tanīs lietās, kas Dieva priekšā jādara, lai tas upurē dāvanas un upurus par grēkiem,
  • 2 Un var iežēloties par tiem, kas nezin un maldās, tāpēc ka viņš pats arīdzan ar vājību apņemts.
  • 3 Un šās vājības dēļ viņam jāupurē par grēkiem, tā kā par ļaudīm, tāpat arī par sevi pašu.
  • 4 Un neviens neņem pats sev godu, bet kā kurš no Dieva top aicināts, tā kā arī Ārons.
  • 5 Tāpat arī Kristus nav pats Sevi pagodinājis, ka taptu par augstu priesteri, bet Tas, kas uz Viņu ir runājis: Tu esi Mans Dēls, šodien Es Tevi esmu dzemdinājis.
  • 6 Tā kā Viņš arī citā vietā saka: Tu esi priesteris mūžīgi pēc Melhizedeka kārtas.
  • 7 Šis(Kristus), Savās miesas dienās, lūgšanas un aizlūgšanas ar stipru brēkšanu un asarām ir upurējis Tam, kas Viņu no nāves varēja izglābt, un ir paklausīts, tāpēc ka Viņš Dievu turēja godā.
  • 8 Un jebšu Dēls būdams, tomēr Viņš paklausību ir mācījies caur to, ko ir cietis.
  • 9 Un pilnīgs tapis, Viņš ir palicis visiem, kas Viņam paklausa, par mūžīgas dzīvošanas gādātāju;
  • 10 Un no Dieva ir nosaukts par augstu priesteri pēc Melhizedeka kārtas.
  • 11 Par to mums būtu daudz ko runāt, to izstāstīt ir grūti, tāpēc ka jūs kūtri palikuši pie uzklausīšanas.
  • 12 Jo laika ziņā jums vajadzētu būt mācītājiem, atkal vajag, ka topat mācīti, kādas ir pirmās Dieva vārdu sākuma mācības; un esat palikuši par tādiem, kam piena vajag un ne cietas barības.
  • 13 Jo ikviens, kas tikai pienu bauda, tas vēl ir nesapraša taisnības vārdā, jo tas ir bērns.
  • 14 Bet pieaugušiem vajag stipra ēdiena, tiem, kam prāts radināts un izmācīts, izšķirt labu un ļaunu.