• Par īsteno ticību un ticības lieciniekiem.

  • 1 Bet ticība ir stipra paļaušanās uz lietām, kas cerējamas, un pārliecināšanās par lietām, kas neredzamas.
  • 2 Jo caur to vecaji liecību ir dabūjuši.
  • 3 Caur ticību mēs noprotam, ka pasaule ir radīta caur Dieva vārdu, tā ka redzamās lietas nav cēlušās no redzamām.
  • 4 Caur ticību Ābels Dievam lielāku upuri ir pienesis nekā Kains: caur to viņš liecību ir dabūjis, ka viņš taisns, kad Dievs par viņa dāvanām liecināja; un caur to viņš vēl runā, jebšu miris.
  • 5 Caur ticību Enohs ir aizņemts, tā ka nāvi neredzēja; un viņš netapa atrasts, tāpēc ka Dievs viņu bija aizņēmis; jo pirms viņš tapa aizņemts, viņš liecību ir dabūjis, ka viņš Dievam paticis.
  • 6 Bet bez ticības nevar Dievam patikt; jo kas pie Dieva nāk, tam būs ticēt, ka Viņš ir un ka būs atmaksātājs tiem, kas Viņu meklē.
  • 7 Caur ticību Noa, no Dieva par to pamācīts, kas nebija redzams, Dievu bīdamies šķirstu ir uzcirtis savam namam par izglābšanu; caur to viņš pasauli ir notiesājis un iemantojis taisnību, kas nāk caur ticību.
  • 8 Caur ticību Ābrahāms aicināts ir paklausījis un izgājis uz to vietu, ko tam bija mantot, un viņš ir izgājis, nezinādams, kur nonākšot.
  • 9 Caur ticību viņš mājojis apsolītā zemē tā kā svešā, un teltīs dzīvojis ar Īzaku un Jēkabu, kas bija tās pašas apsolīšanas līdzmantinieki.
  • 10 Jo viņš gaidīja to pilsētu, kam stipri pamati un kam cēlējs un uztaisītājs pats Dievs.
  • 11 Caur ticību arī tā pati Sāra spēku dabūjusi, grūta tapt, un dzemdējusi pāri pār laiku savā vecumā, jo viņa To turēja par uzticīgu, kas to bija apsolījis.
  • 12 Tādēļ arī no viena, un no tā paša izdēdējušā, ir dzimuši tik daudz kā debess zvaigznes un kā smiltis jūrmalā, kas neskaitāmas.
  • 13 Šie visi ir miruši ticībā un to, kas bija apsolīts, nav panākuši, bet no tālienes redzējuši, un sveicinājuši, un apliecinājuši, ka viņi ir viesi un svešinieki virs zemes.
  • 14 Jo tie, kas tādas lietas runā, rāda, ka tie tēva zemi meklē.
  • 15 Un ja tie būtu prātā turējuši to, no kuras bija izgājuši, tad tiem būtu bijis laiks, atpakaļ griezties.
  • 16 Bet nu tie ilgojās pēc vienas labākas, proti pēc debesu tāvijas; tāpēc Dievs viņu dēļ nekaunas saukties viņu Dievs, jo Viņš tiem pilsētu ir sataisījis.
  • 17 Caur ticību Ābrahāms, kad tapa pārbaudīts, ir upurējis Īzaku un atnesis vienpiedzimušo, lai gan tas apsolīšanas bija dabūjis,
  • 18 Un uz to bija sacīts: pēc Īzaka tev dzimums taps dēvēts;
  • 19 Jo viņš domāja, ka Dievs spēcīgs arī no mirušiem uzmodināt; tādēļ viņš to arī kā priekšzīmi atdabūja.
  • 20 Caur ticību Īzaks Jēkabu un Ēsavu ir svētījis par nākamām lietām.
  • 21 Caur ticību Jēkabs mirdams katru no Jāzepa dēliem ir svētījis, un ir Dievu pielūdzis, noliecies pār sava zižļa galu.
  • 22 Caur ticību Jāzeps mirdams ir sludinājis par Israēla bērnu iziešanu un ir devis pavēli par saviem kauliem.
  • 23 Caur ticību Mozus, kad bija piedzimis, tapa apslēpts trīs mēnešus no saviem vecākiem, tādēļ ka tie redzēja, viņu esam krāšņu bērniņu. Un tie nebijās par ķēniņa pavēli.
  • 24 Caur ticību Mozus, kad bija liels palicis, liedzās saukties par Faraona meitas dēlu,
  • 25 Un labāk gribēja ļaunu ciest ar Dieva ļaudīm, nekā uz īsu laiku baudīt grēka laimi,
  • 26 Un turēja Kristus negodu par lielāku bagātību nekā visas Ēģiptes mantas; jo viņš skatījās uz algu.
  • 27 Caur ticību viņš atstāja Ēģipti, nebīdamies no ķēniņa dusmības; jo viņš pastāvīgi turējās pie tā, kas nebija redzams, tā kā viņš to redzētu.
  • 28 Caur ticību viņš turēja Pashā un apslacīšanu ar asinīm, ka pirmdzimušo maitātājs tos neaiztiktu.
  • 29 Caur ticību tie gāja caur Sarkano jūru tā kā pa sausumu, ko ēģiptieši arī raudzījuši un noslīkuši.
  • 30 Caur ticību Jērikas mūri ir sagruvuši, kad tie septiņas dienas bija apstāti.
  • 31 Caur ticību mauka Rahaba nav pazudusi līdz ar neticīgiem, kad viņa izlūkus ar mieru bija uzņēmusi.
  • 32 Un ko lai vēl vairāk saku? Man pietrūktu laika, kad es stāstītu par Gideonu un Baraku un Samsonu un Jeftu un Dāvidu un Samuēli un praviešiem,
  • 33 Kas caur ticību ķēniņu valstis ir uzvarējuši, taisnību darījuši, apsolīšanas panākuši, lauvu rīkles aizbāzuši,
  • 34 Uguns spēku izdzēsuši, zobena asmenim izbēguši, atspirgušies no vājības, karā vareni tapuši, svešu kara spēku uz bēgšanu spieduši;
  • 35 Sievas savus mirušos caur augšāmcelšanos ir atdabūjušas, un citi grūti ir mocīti un izglābšanu nav pieņēmuši, lai labāku augšāmcelšanos dabūtu.
  • 36 Un citi mēdīšanas un pātagas ir cietuši un arī saites un cietumu,
  • 37 Ar akmeņiem ir nomētāti, ar zāģiem sagriezti, sadedzināti, caur zobenu nomaitāti, avju un kazu ādās viņi apkārt gājuši, atstāti, spaidīti, mocīti;
  • 38 (Kuru pasaule nebija vērta) tuksnešos maldījušies un kalnos un alās un zemes bedrēs.
  • 39 Un šiem visiem caur ticību liecība ir bijusi, un tie nav panākuši, kas tiem bija solīts,
  • 40 Tādēļ Dievs mums ko labāku iepriekš bija izredzējis, ka tie netaptu pilnīgi bez mums.