• Kristus un viņa draudzes pēdējā mīlīgā sarunāšanās.

  • 1 Kaut tu būtu mans brālis, kas zīdis manas mātes krūtis? Kad es tevi atrastu ārā, es tevi skūpstītu un netaptu nicināta.
  • 2 Es tevi vadītu, es tevi vestu savas mātes namā, ka tu mani mācītu; tad es tev dotu dzert jauktu vīnu un no savu granātābolu sulas.
  • 3 Viņa kreisā roka ir apakš manas galvas, un viņa labā roka mani apkampj.
  • 4 Es jūs mīļi lūdzu, Jeruzālemes meitas, ko jūs uztrauciet un modiniet mīlestību, pirms tai pašai patīk?
  • 5 Kas tā tāda, kas nāk no tuksneša un atslienas uz savu draugu? Apakš ābeles es tevi esmu uzmodinājis; tur tava māte tevi ar sāpēm ir dzemdējusi, tur sāpes ir bijušas tavai dzemdētājai.
  • 6 Liec mani kā zīmogu pie savas sirds, kā gredzenu pie savas rokas! Mīlestība ir stipra kā nāve un viņas karstums ir varens kā elle; viņas liesmas ir degošas liesmas, Dieva liesmas.
  • 7 Lieli ūdeņi mīlestību nevar apdzēst, nedz upes to noslīcināt. Jebšu kas visu sava nama mantu gribētu dot par mīlestību, tomēr viņš paliktu tikai par apsmieklu.
  • 8 Mums ir viena maza māsa, kam krūšu vēl nav, - ko mēs ar savu māsu darīsim dienā, kad viņu precēs?
  • 9 Ja viņa ir mūris, tad mēs uz viņu uztaisīsim sudraba torni; ja viņa ir durvis, tad mēs tās sargāsim ar ciedru dēļiem.
  • 10 Es biju mūris un manas krūtis bija kā torņi; tad es viņa acīs atradu mieru.
  • 11 Salamanam bija vīna dārzs BaālHamonā, šo vīna dārzu viņš izdeva sargiem, ikviens par viņa augļiem deva tūkstoš sudraba gabalus.
  • 12 Mans vīna dārzs, kas man pieder, ir manā priekšā. Tūkstoš sudraba gabali ir tev, Salaman! Bet divsimt ir viņa augļu sargiem.
  • 13 Tu, kas dārzos dzīvo, biedri tavu balsi ņem vērā, ļaujiet man to dzirdēt.
  • 14 Steidzies, mans draugs, un esi tā kā stirna vai kā jauns briedis pa smaržīgiem puķu kalniem.