• Līgava Kristu apliecina un Kristus to teic un apmeklē.

  • 1 Kurp tavs draugs ir nogājis, tu visskaistākā starp sievām? Uz kuru pusi tavs draugs ir griezies, ka mēs līdz ar tevi viņu meklējam.
  • 2 Mans draugs ir nogājis savā dārzā, pie smaržīgām dobēm, pa dārzu pastaigāties un lilijas lasīt.
  • 3 Mans draugs ir mans un es esmu viņa, kas starp lilijām gana.
  • 4 Tu esi skaista, mana draudzene, tā kā Tirca, mīlīga kā Jeruzāleme, briesmīga kā karaspēki ar karogiem.
  • 5 Nogriez savas acis no manis, jo tās mani pārvarējušas. Tavi mati ir kā kazu pulks, kas guļ uz Gileāda kalna.
  • 6 Tavi zobi ir kā avju pulks, kas nāk no peldēšanas, kas visas dvīņus vedās, un neviena starp viņām nav neauglīga.
  • 7 Tavi vaigi ir kā granātābola puses aiz tava galvas apsega.
  • 8 Sešdesmit ir ķēniņienes un astoņdesmit liekas sievas un jaunavu pulks nav izskaitāms.
  • 9 Bet viena vienīga ir mans balodis, mana sirds skaidrā, vienīgā savai mātei, mīļākā savai dzemdētājai. Kad meitas viņu redz, tad tās viņu teic, ķēniņienes un liekās sievas viņu slavē.
  • 10 Kas tā tāda, kas spīd kā auseklis, skaista kā mēnesis, skaidra kā saule, briesmīga kā karaspēki ar karogiem?
  • 11 Es nogāju riekstu dārzā, redzēt zaļos augļus pie upes, un lūkot, vai vīna koks zied un granātu koki plaukst.
  • 12 Es nesajutu, ka mana dvēsele mani bija pacēlusi uz manas slavētās tautas goda ratiem.
  • 13 Atgriezies, atgriezies, ak Sulamite! Atgriezies, atgriezies, ka mēs tevi varam skatīt. Ko jūs redzat pie Sulamites? Kā deja pie Mahānaīma.