• Sauls vajā kristīgo draudzi, 1; Filips māca par Kristu Samarijā, 5; Sīmanis grib pirkt Svētā Gara dāvanas no apustuļiem par naudu, 10; galminieks no Etiopijas zemes top kristīts, 26.

  • 1 Bet Saulam viņa nāve bija ļoti pa prātam; un tanī dienā liela vajāšana cēlās pret draudzi, kas bija Jeruzālemē. Un visi izklīda pa Jūdejas un Samarijas zemi, izņemot apustuļus.
  • 2 Un dievbijīgi vīri Stefanu apglabāja un viņu gauži apraudāja.
  • 3 Bet Sauls draudzi postīja un gāja pa namiem, satverdams gan vīrus, gan sievas, un tos nodeva cietumā.
  • 4 Tad nu izklīdinātie apkārt staigāja, Vārdu pasludinādami.
  • 5 Un Filips uz Samarijas pilsētu nogājis, tiem Kristu pasludināja.
  • 6 Un ļaudis vienprātīgi klausījās uz to, ko Filips runāja, dzirdēdami un redzēdami zīmes, ko viņš darīja;
  • 7 Jo no daudziem, kam bija nešķīsti gari, tie izgāja, ar stipru balsi brēkdami, un daudzi paralizēti un tizli tapa dziedināti.
  • 8 Un liela līksmība cēlās tajā pilsētā.
  • 9 Un pilsētā bija kāds vīrs, ar vārdu Sīmanis, kurš iepriekš nodarbojās ar buršanu un Samarijas ļaudis iztrūcināja sacīdams, ka esot liels vīrs;
  • 10 Tam visi klausīja, tā mazi kā lieli sacīdami: “Šis ir lielais Dieva spēks.”
  • 11 Bet tie tāpēc tam klausīja, ka tas jau sen ar burvību tos bija apstulbojis.
  • 12 Kad tie ticēja Filipam, kas pasludināja evaņģēliju par Dieva valstību un Jēzus Kristus vārdu, tad tie tapa kristīti, tā vīri kā sievas.
  • 13 Un Sīmanis pats arīdzan ticēja, un kristīts pastāvīgi turējās pie Filipa, un redzēdams zīmes un lielus brīnumus notiekam, viņš iztrūkās.
  • 14 Bet apustuļi Jeruzālemē dzirdēdami, ka Samarija Dieva vārdu bija pieņēmusi, sūtīja pie tiem Pēteri un Jāni.
  • 15 Šie nonākuši par tiem lūdza Dievu, ka tie dabūtu Svēto Garu.
  • 16 Jo tas vēl uz nevienu no tiem nebija nācis, bet tie bija tikai kristīti uz Tā Kunga Jēzus vārdu.
  • 17 Tad viņi rokas tiem uzlika, un tie dabūja Svēto Garu.
  • 18 Bet Sīmanis redzēdams, ka caur apustuļu roku uzlikšanu Svētais Gars top dots, tiem dāvāja naudu,
  • 19 Sacīdams: “Dodiet man arīdzan šo spēku, ka tas, kam es rokas uzlieku, dabū Svēto Garu.”
  • 20 Bet Pēteris uz to sacīja: “Ka tu pazustu ar savu sudrabu, tāpēc ka tu domā Dieva dāvanu par naudu pirkt.
  • 21 Tev nav daļas nedz tiesību pie šī vārda, jo tava sirds nav taisna Dieva priekšā.
  • 22 Tāpēc atgriezies no šā sava ļaunuma un lūdz Dievu, varbūt tavas sirds nodoms tev tiks piedots;
  • 23 Jo es tevi redzu rūgtas žults pilnu un netaisnībā saistītu.”
  • 24 Bet Sīmanis atbildēja un sacīja: “Lūdziet jūs par mani To Kungu, lai uz mani nenāk nekas no tā, ko jūs esat runājuši.”
  • 25 Tad nu Tā Kunga vārdu apliecinājuši un runājuši, tie griezās atpakaļ uz Jeruzālemi un pasludināja evaņģēliju daudzos Samarijas ciemos.
  • 26 Un Tā Kunga eņģelis uz Filipu runāja sacīdams: “Celies un ej uz dienvidu pusi pa ceļu, kas no Jeruzālemes iet uz Gazu, kur daudz nestaigā.”
  • 27 Un cēlies viņš nogāja. Un redzi, kāds etiopiešu vīrs, Etiopijas zemes ķēniņienes Kandakes galminieks un lielskungs, kas bija pār visām viņas mantām, tas bija nācis uz Jeruzālemi Dievu pielūgt.
  • 28 Un atpakaļ uz ceļu devies viņš sēdēja savos ratos un lasīja pravieti Jesaju.
  • 29 Un Gars uz Filipu sacīja: “Ej klāt un turies pie šiem ratiem.”
  • 30 Un piesteidzies Filips dzirdēja viņu lasām pravieti Jesaju un sacīja: “Vai tu arī saproti, ko tu lasi?”
  • 31 Bet tas sacīja: “Kā gan es varu, kad neviens mani nemāca?” Un viņš lūdza Filipu, lai tas uzkāptu un pie viņa apsēstos.
  • 32 Un Rakstu vieta, ko viņš lasīja, bija šī: “Viņš ir tā kā avs pie kaušanas vests un itin kā jērs apklusis sava cirpēja priekšā, tāpat Viņš Savu muti neatdara.
  • 33 Viņa pazemošanā Viņa sodība ir atņemta; kas izteiks Viņa dzimumu? Jo Viņa dzīvība top atrauta no zemes.”
  • 34 Un galminieks atbildēja un uz Filipu sacīja: “Es tevi lūdzu, par ko pravietis to saka? Vai par sevi pašu, jeb vai par citu kādu?”
  • 35 Un Filips savu muti atdarīja un no šī raksta iesākdams viņam pasludināja evaņģēliju no Jēzus.
  • 36 Un ceļu braukdami tie nāca pie kāda ūdens, un galminieks sacīja: “Redz, še ūdens! Kas stāv pretī, ka topu kristīts?”
  • 37 Bet Filips sacīja: “Ja tu no visas sirds tici, tad to var.” Un viņš atbildēja un sacīja: “Es ticu, ka Jēzus Kristus ir Dieva Dēls.”
  • 38 Un viņš pavēlēja, ratus pieturēt, un abi divi nokāpa ūdenī, tā Filips kā galminieks, un viņš to kristīja.
  • 39 Un kad tie no ūdens bija izkāpuši, Dieva Gars Filipu aizrāva, un galminieks viņu vairs neredzēja; bet viņš līksms brauca savu ceļu.
  • 40 Bet Filips atradās Azdotā; un visas pilsētas pārstaigādams, viņš evaņģēliju sludināja, kamēr nonāca Cezarejā.