• Pēteris aizstāvas, kādēļ viņš pagāniem Dieva vārdu sludinājis, 1; Barnaba top sūtīts uz Antiohiju, 22; tur ticīgos sāk saukt par kristīgiem, 26; Agabs pasludina nākamus bada laikus, 27.

  • 1 Un apustuļi un brāļi Jūdu zemē dzirdēja, ka arī pagāni Dieva vārdu bija pieņēmuši.
  • 2 Un kad Pēteris uz Jeruzālemi nāca, tad apgraizītie ar to strīdējās,
  • 3 Sacīdami: “Tu pie vīriem, kam ir priekšāda, esi iegājis un ar tiem ēdis.”
  • 4 Bet Pēteris iesāka tiem pēc kārtas stāstīt sacīdams:
  • 5 “Es Joppes pilsētā Dievu lūdzu, un garā aizgrābts redzēju vienu parādīšanu: kādu trauku nonākam tā kā lielu palagu pie četriem stūriem nolaistu no debesīm, un tas nonāca pie manis.
  • 6 To skatīdams es ņēmu vērā un redzēju četrkājainus lopus un zvērus un tārpus no zemes virsas un putnus, kas apakš debess.
  • 7 Un es dzirdēju balsi uz mani sakām: “Celies, Pēteri, kauj un ēd.”
  • 8 Bet es sacīju: “Ak Kungs, ne mūžam! Jo nekas, kas ir negants un nešķīsts, nekad nav nācis manā mutē.”
  • 9 Un balss no debess man otru reizi atbildēja: “Ko Dievs ir šķīstījis, to tev nebūs turēt par negantu.”
  • 10 Un tas notika trīs reizes, un viss atkal tapa uzvilkts debesīs.
  • 11 Un redzi, tūdaļ trīs vīri, no Cezarejas pie manis sūtīti, stāvēja pie nama, kur es biju.
  • 12 Un Tas Gars uz mani sacīja, lai es tiem ejot līdz bez šaubīšanās, un arī šie seši brāļi man gāja līdz, un mēs iegājām tā vīra namā.
  • 13 Un tas mums stāstīja, kā viņš eņģeli bija redzējis savā namā stāvam un uz viņu sakām: “Sūti vīrus uz Joppi un ataicini Sīmani, ar pavārdu Pēteris.
  • 14 Viņš tev vārdus sacīs, caur ko tu ar visu savu namu tapsi izglābts.”
  • 15 Un kad es sāku runāt, tad Svētais gars uz tiem krita, tāpat kā arī iesākumā uz mums.
  • 16 Un es pieminēju Tā Kunga vārdu, ka Viņš ir sacījis: “Jānis gan ar ūdeni kristījis, bet jūs tapsiet kristīti ar Svēto Garu.”
  • 17 Ja nu Dievs tiem tādu pat dāvanu devis kā arī mums, kas esam ticējuši uz To Kungu Jēzu Kristu, kas tad es esmu, ka es būtu spējis Dievam to aizliegt?”
  • 18 Un tie to dzirdējuši bija ar mieru un slavēja Dievu sacīdami: “Tad nu Dievs arī pagāniem ir devis atgriešanos no grēkiem uz dzīvību.”
  • 19 Bet nu tie, kas bija izklīduši pēc vajāšanām, kas Stefana dēļ bija cēlusies, izgāja līdz Feniķijai, Kiprai un Antiohijai, sludinādami Vārdu tikai Jūdiem.
  • 20 Un viņu starpā bija kādi Kiprieši un Kirenieši, kas nākuši uz Antiohiju arī uz Grieķiem runāja, evaņģēliju no Tā Kunga Jēzus mācīdami.
  • 21 Un Tā Kunga roka bija ar tiem, un liels pulks ticēja un atgriezās pie Tā Kunga.
  • 22 Bet slava par tiem nāca ausīs Jeruzālemes draudzei; un tā sūtīja Barnabu, lai noietu līdz Antiohijai.
  • 23 Šis nonācis un Dieva žēlastību redzējis, priecājās un visus pamācīja, lai tie no sirds dziļumiem apņemtos pie Tā Kunga palikt.
  • 24 Jo viņš bija labs vīrs un Svētā Gara un ticības pilns. Un liels ļaužu pulks Tam Kungam tapa pievests,
  • 25 Un Barnaba izgāja uz Tarsu, Saulu meklēt, un to atradis, viņš to noveda uz Antiohiju.
  • 26 Un notikās, ka tie veselu gadu kopā bija draudzē un mācīja lielam ļaužu pulkam, un ka Antiohijā mācekļus sāka saukt par Kristiešiem.
  • 27 Un tanīs dienās pravieši nāca no Jeruzālemes uz Antiohiju.
  • 28 Un viens no tiem, ar vārdu Agabs, cēlās un pasludināja caur Garu, ka liels bada laiks nākšot pār visu pasauli: tas arī noticis apakš Ķeizara Klaudius.
  • 29 Un mācekļi apņēmās, kā kurš spēja, ko labu par palīdzību sūtīt brāļiem, kas dzīvoja Jūdu zemē.
  • 30 To viņi arī darīja, un vecajiem to sūtīja caur Barnabas un Saula roku.