• Mozus nāve.

  • 1 Tad Mozus uzkāpa no Moaba klajumiem uz Nebo kalnu, Pizgas virsgalu, kas ir pret Jēriku, un Tas Kungs viņam rādīja visu Gileādas zemi līdz Danam,
  • 2 Un visu Naftalis un Efraīma un Manasus zemi un visu Jūda zemi līdz pat jūrai,
  • 3 Un dienvidu pusi un klajumu, Palmu pilsētu, Jērikas leju, līdz Coārai.
  • 4 Un Tas Kungs sacīja uz viņu: “Šī ir zeme, ko Es Ābrahāmam, Īzakam un Jēkabam esmu zvērējis sacīdams: tavam dzimumam Es to došu; Es tev to esmu licis redzēt ar tavām acīm, bet tev nebūs uz turieni iet pāri.”
  • 5 Tā Mozus, Tā Kunga kalps, nomira Moaba zemē pēc Tā Kunga vārda.
  • 6 Un Viņš to apraka ielejā, Moaba zemē, Bet Peoram pretī, un neviens viņa kapu nezin līdz šai dienai.
  • 7 Un Mozus bija simts un divdesmit gadus vecs, kad viņš nomira. Viņa acis nebija palikušas tumšas un viņa spēks nebija zudis.
  • 8 Un Israēla bērni apraudāja Mozu Moaba klajumos trīsdesmit dienas, tad gaudu un raudu dienas par Mozu beidzās.
  • 9 Un Jozuas, Nuna dēls, bija gudrības gara pilns, jo Mozus uz viņu bija uzlicis savas rokas, un Israēla bērni viņam klausīja un darīja, kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis.
  • 10 Un tāds pravietis Israēlā vairs necēlās, kā Mozus, ko Tas Kungs būtu atzinis vaigu vaigā, -
  • 11 Pēc visām zīmēm un brīnumiem, ko Tas Kungs viņu darīt bija sūtījis uz Ēģiptes zemi pie Faraona un pie visiem viņa kalpiem un pie visas viņa zemes,
  • 12 Un pēc stiprās rokas un pēc visiem lieliem un bijājamiem darbiem, ko Mozus darīja visa Israēla acu priekšā.