• Par priesteriem un Levītiem, 1, par elkadievību, 3; pravietis kā Mozus top solīts, 15.

  • 1 Priesteriem, Levītiem, visai Levija ciltij lai nav nedz daļas nedz mantības līdz ar Israēli; lai tie ēd no Tā Kunga uguns upuriem un no Viņa mantas daļas.
  • 2 Un mantības lai tiem nav savu brāļu vidū, Tas Kungs ir viņu mantība, itin kā Viņš uz tiem runājis.
  • 3 Šī nu lai ir priesteru tiesa no ļaudīm, no tiem, kas kādu upuri upurē, lai tas ir vērsis vai avs; priesterim lai dod pleci, abus žokļus un kuņģi.
  • 4 Savas labības, sava vīna un savas eļļas pirmajus, un pirmajus no savu avju cirpšanas tev būs viņam dot.
  • 5 Jo Tas Kungs, tavs Dievs, viņu ir izredzējis no visām tavām ciltīm, lai tas stāv un kalpo Tā Kunga vārdam, viņš un viņa dēli visu mūžu.
  • 6 Un ja kāds Levīts nāk no kādiem Israēla vārtiem, kur viņš piemīt, un nāk, tā kā viņa dvēselei tīk, uz vietu, ko Tas Kungs izredzēs,
  • 7 Un kalpo Tā Kunga, sava Dieva, vārdā, kā visi viņa brāļi, Levīti, kas tur Tā Kunga priekšā stāv,
  • 8 Tad lai tie ēd līdzīgu daļu, pāri par viņu ienākumu no tēvu puses.
  • 9 Kad tu nāc zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos, tad tev nebūs mācīties darīt pēc šo pagānu negantībām.
  • 10 Lai tavā starpā netop atrasts, kas savam dēlam vai savai meitai liek iet caur uguni, neviens zīlnieks, ne laika cienītājs, ne pūšļotājs, ne riebējs, ne burvis
  • 11 Ne vārdotājs, ne pareģis, ne burvestību cienītājs, ne miroņu vaicātājs.
  • 12 Jo visi, kas to dara, Tam Kungam ir negantība, un šīs negantības dēļ Tas Kungs, tavs Dievs, tos izdzen tavā priekšā.
  • 13 Bezvainīgam tev jābūt Tā Kunga, sava Dieva, priekšā.
  • 14 Jo šās tautas, ko tu izdzīsi, cienī burvjus un zīlniekus, bet tev tā neklājās; tev Tas Kungs, tavs Dievs, tā nav devis. (Tev ir devis Savu vārdu un praviešus).
  • 15 Pravieti, kāds es esmu, Tas Kungs, tavs Dievs, tev cels no tava vidus, no taviem brāļiem, - tam jums būs klausīt.
  • 16 Pēc visa tā, ko tu esi lūdzies no Tā Kunga, sava Dieva, Horebā, sapulces dienā, sacīdams: es vairs negribu dzirdēt Tā Kunga, sava Dieva, balsi, un negribu vairs redzēt šo lielo uguni, ka nemirstu.
  • 17 Tad Tas Kungs uz mani sacīja: tas ir labi, ko tie runājuši.
  • 18 Es tiem celšu pravieti, kāds tu esi, no viņu brāļu vidus, un Es likšu Savu vārdu viņa mutē, un viņš runās uz tiem visu, ko Es tam pavēlēšu.
  • 19 Un ja kāds neklausīs Maniem vārdiem, ko viņš runās Manā Vārdā, no tā Es to prasīšu.
  • 20 Bet pravietis, kas iedrošinājās runāt Manā Vārdā, ko Es tam neesmu pavēlējis runāt, vai ja tas citu dievu vārdā runās, šim pravietim būs mirt.
  • 21 Ja tu tad savā sirdī sacīsi: kā lai pazīstam vārdu, ko Tas Kungs nav runājis? -
  • 22 Kad pravietis Tā Kunga Vārdā runās, un tas vārds nenotiek un nenāk, - tad šis ir vārds, ko Tas Kungs nav runājis, pravietis to ir aplam runājis, tāpēc nebīsties no viņa.