• Likumi par priesteriem.

  • 1 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Runā uz priesteriem, Ārona dēliem, un saki tiem: pie miroņa lai (priesteris) nepaliek nešķīsts starp saviem ļaudīm,
  • 2 Kā tik vien pie sava asinsrada, kas viņam tuvs rads, pie savas mātes un pie sava tēva un pie sava dēla un pie savas meitas un pie sava brāļa,
  • 3 Un pie savas māsas, kas vēl jaunava un viņam klāt, kas vēl nav pie vīra, pie tiem tas var palikt nešķīsts.
  • 4 Nešķīstam nebūs palikt kungam pār saviem ļaudīm, sevi apgānot.
  • 5 Uz savas galvas tiem nebūs izcirpt plikumu, nedz nogriezt savas bārdas malas, nedz iegriezt zīmes savā miesā.
  • 6 Tiem jābūt svētiem savam Dievam un sava Dieva vārdu tiem nebūs sagānīt, jo tie upurē Tā Kunga uguns upurus, sava Dieva maizi, tāpēc tiem būs svētiem būt.
  • 7 Mauku vai apsmietu tiem nebūs ņemt, un sievu, kas atstādināta no sava vīra, tiem nebūs ņemt, jo viņš ir savam Dievam svēts.
  • 8 Tāpēc to turi par svētu, jo viņš upurē tava Dieva maizi; viņam jābūt svētam tev, jo Es esmu svēts, Es Tas Kungs, kas jūs svētī.
  • 9 Ja nu kāda priestera meita sāk maucību dzīt, tā sagāna savu tēvu; ar uguni to būs sadedzināt.
  • 10 Un augstam priesterim starp saviem brāļiem, uz kura galvu svaidāmā eļļa ir izlieta un kas iesvētīts, ka tas apģērbts ar (svētām) drēbēm, tam nebūs savu galvu atsegt nedz savas drēbes saplosīt.
  • 11 Tam arī nebūs iet pie neviena miroņa, ne pie sava tēva ne pie savas mātes, tam nebūs palikt nešķīstam.
  • 12 Un no svētās vietas tam nebūs iziet, ka tas nesagāna sava Dieva svēto vietu, jo kronis, viņa Dieva svaidāmā eļļa, ir uz viņa; - Es esmu Tas Kungs.
  • 13 Un viņam būs ņemt jaunavu par sievu.
  • 14 Atraitni, vai atstādinātu, vai apsmietu mauku, tādu viņam nebūs ņemt, bet jaunavu no saviem ļaudīm viņam būs ņemt par sievu.
  • 15 Tam nebūs sagānīt savu dzimumu starp saviem ļaudīm; jo Es esmu Tas Kungs, kas viņu svētī.”
  • 16 Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:
  • 17 “Runā uz Āronu un saki: nevienam no tava dzimuma jūsu rados, kam kāda vaina, nebūs pieiet, sava Dieva maizi upurēt.
  • 18 Jo nevienam vīram, kam kāda vaina, nebūs pieiet, ne aklam, ne tizlam, nedz kam vaina ģīmī, nedz kroplim,
  • 19 Nedz kam kāja vai roka lauzta,
  • 20 Nedz kam kupris, nedz kas izdilis, nedz kam plēve pār aci, nedz kam kraupis, nedz kam ēde, nedz kas kaunumā maitāts.
  • 21 Nevienam vīram no priestera Ārona dzimuma, kam ir kāda vaina, nebūs pieiet, uguns upurus nest Tā Kunga priekšā. Viņam ir vaina, viņam nebūs pieiet, sava Dieva maizi upurēt.
  • 22 Sava Dieva maizi tas var ēst, gan no vissvētākajām, gan no svētām dāvanām.
  • 23 Bet pie priekškara tam nebūs nākt un nepieiet pie altāra, tāpēc ka viņam ir vaina, lai tas nesagāna Manu svēto vietu, jo Es esmu Tas Kungs, kas tos svētī.”
  • 24 Un Mozus to runāja uz Āronu un uz viņa dēliem un uz visiem Israēla bērniem.