• Mozum neklausa un vēl vairāk spaida Israēla bērnus.

  • 1 Un pēc tam Mozus un Ārons gāja un sacīja uz Faraonu: “Tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: atlaid Manus ļaudis, ka tie Man svētkus tur tuksnesī.”
  • 2 Bet Faraons sacīja: “Kas tas tāds Kungs, kā balsij man būs klausīt un Israēli atlaist? Es To Kungu nepazīstu, un Israēli arī neatlaidīšu.”
  • 3 Tad tie sacīja: “Ebreju Dievs mūs ir saucis, lai mēs ejam trīs dienu gājumu tuksnesī, upurēt Tam Kungam, savam Dievam, lai Viņš pār mums nenāk ar mēri vai ar zobenu.”
  • 4 Tad Ēģiptes ķēniņš uz tiem sacīja: “Jūs, Mozus un Ārons, - kam jūs ļaudis atturat no viņu darbiem? Ejat pie savas kalpošanas!”
  • 5 Vēl Faraons sacīja: “Redzi, ļaužu zemē tā jau daudz, un jūs tos vēl gribat atturēt no viņu kalpošanas?”
  • 6 Un Faraons tai dienā ļaužu uzraugiem un virsniekiem pavēlēja un sacīja:
  • 7 “Jums turpmāk nebūs ļaudīm dot salmus pie ķieģeļu taisīšanas, kā vakar un aizvakar; tiem pašiem būs iet un sev salmus meklēt.
  • 8 Un ķieģeļu daudzumu, ko tie citkārt taisījuši, jums tiem tā pat būs uzlikt, jums no tiem neko nebūs atraut; jo tie ir bez darba, tādēļ tie brēc un saka: iesim, upurēsim savam Dievam!
  • 9 Lai vīriem kalpošana top grūtāka, ka tiem ir darbs, un tie negriežās pie blēņām.”
  • 10 Tad ļaužu uzraugi un virsnieki izgāja un runāja uz ļaudīm sacīdami: “Tā saka Faraons: es jums vairs nedošu salmus.
  • 11 Ejat paši, dabūjiet sev salmus kur dabūdami, bet no jūsu darba nekas netaps atlaists.”
  • 12 Tad ļaudis izklīda pa visu Ēģiptes zemi, ka tie rugājus sakrātu salmu vietā.
  • 13 Un uzraugi tos spieda, sacīdami: “Pabeidziet savu dienas darbu tāpat, kā kad jums salmi bija.”
  • 14 Un Israēla bērnu uzraugi, ko Faraona virsnieki pār tiem bija iecēluši, tapa sisti, un uz tiem sacīja: “Kāpēc jūs neesat pabeiguši ne vakar, ne šodien, savu nospriesto darbu pie ķieģeļu dedzināšanas kā iepriekš?”
  • 15 Tad Israēla bērnu uzraugi gāja un brēca uz Faraonu un sacīja: “Kāpēc tu saviem kalpiem tā dari?
  • 16 Taviem kalpiem salmus nedod, un mums saka: taisāt ķieģeļus; un redzi, tavi kalpi top sisti, un tā ir tavas tautas vaina.”
  • 17 Tad Faraons sacīja: “Jūs esat sliņķi, sliņķi jūs esat, tāpēc jūs sakāt, iesim, upurēsim Tam Kungam.
  • 18 Tad nu ejat pie darba, salmus jums nedos, bet ķieģeļu skaits jums jātaisa.”
  • 19 Tad Israēla bērnu uzraugi redzēja, ka viņi postā, tāpēc ka sacīja: jums nebūs atraut no nospriestā dienas darba ķieģeļiem.
  • 20 Un tie sastapa Mozu un Āronu, kas tur stāvēja tos sagaidīt, kad tie no Faraona izgāja,
  • 21 Un sacīja uz tiem: “Lai Tas Kungs jūs redz un soda, tāpēc ka jūs mūsu smaržu esat smirdošu darījuši pie Faraona un pie viņa kalpiem, viņiem rokā dodami zobenu, mūs nokaut.”
  • 22 Tad Mozus atgriezās pie Tā Kunga un sacīja: “Kungs, kāpēc Tu šiem ļaudīm esi darījis ļaunu? Kāpēc tad Tu mani esi sūtījis?
  • 23 Jo kamēr es esmu gājis pie Faraona, runāt Tavā vārdā, viņš ļaudīm dara ļaunu, un Tu Savus ļaudis glābt neesi glābis.”