• Mozus piedzimst, tiek uzaudzināts, bēg uz Midiānas zemi un apprecās.

  • 1 Un viens vīrs no Levija nama nogāja un apņēma Levija meitu.
  • 2 Un sieva tapa grūta un dzemdēja dēlu. Kad nu tā redzēja viņu esam skaistu, tad tā viņu paslēpa trīs mēnešus.
  • 3 Bet kad viņu vairs nevarēja paslēpt, tad tā ņēma viņam niedru šķirstiņu un to apsmērēja ar piķi un sveķiem, ielika bērnu tur iekšā, un to nolika niedrēs upmalā.
  • 4 Un viņa māsa stāvēja no tālienes, nolūkot, kas tam notiktu.
  • 5 Tad Faraona meita nonāca upē mazgāties, un viņas jaunavas staigāja upes malā. Un viņa redzēja šķirstu niedru vidū un sūtīja savu kalponi un lika to atnest.
  • 6 Kad nu viņa to atvēra, tad tā redzēja bērniņu, un raugi, puisēns raudāja, un viņa par to apžēlojās un sacīja: “Šis ir viens no Ebreju bērniņiem.”
  • 7 Tad viņa māsa sacīja uz Faraona meitu: “Vai man būs iet un tev aicināt zīdītāju no Ebreju sievām, kas tev bērnu var zīdināt?”
  • 8 Un Faraona meita uz to sacīja: “Ej!” Un meitene nogāja un aicināja bērniņa māti.
  • 9 Un Faraona meita uz viņu sacīja: “Ņem šo bērniņu un zīdi man to, es tev došu tavu algu.” Un sieva ņēma bērniņu un to zīdīja.
  • 10 Un kad bērniņš bija paaudzis, tad viņa to noveda pie Faraona meitas, un tas viņai tapa par dēlu, un tā viņa vārdu nosauca Mozu (izvilktais), sacīdama: “Tāpēc, ka es to no ūdens esmu izvilkusi.”
  • 11 Un notika tanīs dienās, kad Mozus bija uzaudzis, tad viņš izgāja pie saviem brāļiem un apraudzīja viņu grūtumu un redzēja ēģiptiešu vīru sitam Ebreju vīru, vienu no viņa brāļiem.
  • 12 Un viņš skatījās šurp un turp un redzēdams, ka tur neviena nebija, viņš Ēģiptieti nosita un to apslēpa smiltīs.
  • 13 Un viņš izgāja otrā dienā un redzi, divi Ebreju vīri bārās; un viņš sacīja uz vainīgo: “Kāpēc tu sit savu tuvāko?”
  • 14 Tad tas sacīja: “Kas tevi mums licis par virsnieku jeb soģi? Vai tu tā saki, mani arīdzan gribēdams nokaut, kā tu Ēģiptieti esi nokāvis?” Tad Mozus bijās un sacīja: “Patiesi šī lieta ir tapusi zināma.”
  • 15 Kad nu Faraons šo lietu dzirdēja, tad viņš meklēja Mozu nokaut, un Mozus bēga no Faraona un dzīvoja Midiānas zemē un apmetās pie kādas akas.
  • 16 Un Midiānas priesterim bija septiņas meitas; tās nāca smelt un pildīja ūdens siles, dzirdināt sava tēva avis.
  • 17 Bet gani nāca un tās nodzina, un Mozus cēlās tām palīgā un dzirdināja viņu avis.
  • 18 Un kad tās nāca pie sava tēva Reguēļa, tad viņš sacīja: “Kā tad jūs šodien tik drīz esat pārnākušas?”
  • 19 Tad tās sacīja: “Kāds ēģiptiešu vīrs mūs izglābis no ganu rokas, un viņš mums arī smēlis un dzirdinājis mūsu avis.”
  • 20 Un tas sacīja uz savām meitām: “Kur tad viņš ir? Kāpēc jūs šo vīru tur esat atstājušas. Aicinājiet to, maizi ēst.”
  • 21 Un Mozum bija pa prātam, palikt pie tā vīra, un tas deva Mozum savu meitu Ciporu par sievu.
  • 22 Tā viņam dzemdēja dēlu, un viņš tā vārdu nosauca Geršoms (piemitējs), sacīdams: es esmu piemitējs svešā zemē.
  • 23 Un ilgu laiku pēc tam Ēģiptes ķēniņš nomira un Israēla bērni nopūtās un brēca par kalpošanu, un viņu brēkšana par kalpošanu uzkāpa pie Dieva.
  • 24 Un Dievs dzirdēja viņu nopūtas, un pieminēja Savu derību ar Ābrahāmu, Īzaku un Jēkabu.
  • 25 Un Dievs uzlūkoja Israēla bērnus un Dievs ņēma to vērā.