• Israēla ļaudis pie Sinaī kalna, kur Dievs grib dot bauslību.

  • 1 Trešajā mēnesī pēc Israēla bērnu iziešanas no Ēģiptes zemes, tanī laikā tie nonāca Sinaī tuksnesī.
  • 2 Jo tie izgāja no Refidim un nonāca Sinaī tuksnesī un apmeta nometni tuksnesī; tur Israēls apmeta nometni pret kalnu.
  • 3 Un Mozus uzkāpa pie Dieva, un Tas Kungs sauca uz viņu no kalna un sacīja: “Tā tev būs sacīt uz Jēkaba namu un pasludināt Israēla bērniem:
  • 4 Jūs esat redzējuši, ko Es ēģiptiešiem esmu darījis, ka Es jūs nesu uz ērgļu spārniem un jūs pie Sevis vedu.
  • 5 Un nu, ja jūs klausīsiet Manu balsi un turēsiet Manu derību, tad jūs no visām tautām būsiet Mans īpašums, jo Man pieder visa pasaule.
  • 6 Un jūs Man būsiet priesteru valstība un svēta tauta. Šie ir vārdi, ko tev būs runāt uz Israēla bērniem.”
  • 7 Un Mozus nāca un sasauca ļaužu vecajus un lika viņiem priekšā visus šos vārdus, ko Tas Kungs viņam bija pavēlējis.
  • 8 Tad visi ļaudis kopā atbildēja un sacīja: “Visu, ko Tas Kungs ir runājis, to mēs darīsim.” Un Mozus nesa ļaužu vārdus atkal pie Tā Kunga.
  • 9 Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Redzi, Es nākšu pie tevis biezā padebesī, ka ļaudis dzird, Mani ar tevi runājam, un ka tie arī tev tic mūžam.” Un Mozus teica Tam Kungam ļaužu vārdus.
  • 10 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Ej pie ļaudīm un svētī tos šodien un rīt, un lai tie mazgā savas drēbes.
  • 11 Un lai tie ir gatavi trešajai dienai, jo trešajā dienā Tas Kungs nolaidīsies visu ļaužu acu priekšā uz Sinaī kalnu.
  • 12 Un tev būs taisīt sētu ap ļaudīm un sacīt: sargājaties, ka nekāpjat uz kalnu un neaizskarat viņa galu; ikviens, kas kalnu aizskars, tas mirdams mirs.
  • 13 Nevienai rokai to nebūs aizskart, bet tam tik tiešām ar akmeņiem būs tapt nomētātam vai nošautam; vai tas ir lops, vai cilvēks, tam nebūs dzīvot. Kad taure atskanēs, tad tiem būs kāpt uz kalnu.”
  • 14 Tad Mozus nonāca no kalna pie ļaudīm. Un viņš svētīja ļaudis, un tie mazgāja savas drēbes.
  • 15 Un viņš sacīja uz ļaudīm: “Esiet gatavi uz trešajai dienai, neaiztiekat sievas.”
  • 16 Un notika trešajā dienā, kad gaisma ausa, tad bija pērkoni un zibeņi un biezs padebesis virs kalna un varen stipras bazūnes skaņa, tā ka visi ļaudis iztrūcinājās, kas bija nometnē.
  • 17 Un Mozus ļaudis izveda no nomrtnes Dievam pretī, un tie nostājās apakšā pie kalna.
  • 18 Un Sinaī kalns kūpeja, tāpēc ka Tas Kungs nonāca ar uguni, un viņa dūmi cēlās tā kā krāsns dūmi, un viss kalns ļoti trīcēja.
  • 19 Un bazūnes skaņa palika jo stipra, un Mozus runāja, un Dievs tam atbildēja caur balsi.
  • 20 Kad nu Tas Kungs bija nonācis uz Sinaī kalnu, uz kalna galu, tad Tas Kungs sauca Mozu uz kalna galu, un Mozus kāpa augšā.
  • 21 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Nokāp un piekodini ļaudīm, lai tie cauri nelaužas redzēt To Kungu, ka daudzi no tiem nekrīt.
  • 22 Un priesteriem, kas nāk pie Tā Kunga, būs svētīties, ka Tas Kungs tos nesatriec.”
  • 23 Tad Mozus sacīja uz To Kungu: “Ļaudis nevar kāpt uz Sinaī kalnu, jo Tu mums esi piekodinājis sacīdams: dari sētu ap kalnu un svētī to.”
  • 24 Tad Tas Kungs uz to sacīja: “Ej, kāp zemē. Tad tev un Āronam līdz ar tevi būs kāpt augšā, bet priesteriem un ļaudīm nebūs cauri lauzties uzkāpt pie Tā Kunga, ka Viņš tos nesatriec.”
  • 25 Tad Mozus nokāpa pie ļaudīm un tiem to sacīja.