• Mozus pasludina beidzamo sodību.

  • 1 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Vēl vienu mocību Es vedīšu pār Faraonu un pār Ēģiptes zemi; pēc tam viņš jūs atlaidīs no šejienes; kad viņš jūs pilnīgi atlaidīs, tad viņš dzītin jūs izdzīs no šejienes.
  • 2 Runā jel tagad ļaudīm dzirdot, lai ikviens vīrs no sava tuvākā un ikviena sieva no savas tuvākās prasa sudraba traukus un zelta traukus.”
  • 3 Un Tas Kungs ļaudīm deva žēlastību ēģiptiešu acīs; un arī vīrs Mozus bija ļoti augsti turēts Ēģiptes zemē Faraona kalpu acis un ļaužu acīs.
  • 4 Un Mozus sacīja: “Tā Tas Kungs saka: ap pusnakti Es iziešu pa Ēģiptes vidu.
  • 5 Un visiem pirmdzimušiem Ēģiptes zemē būs mirt, no Faraona pirmdzimušā, kas sēž uz goda krēsla, līdz kalpones pirmdzimušam, kas ir aiz dzirnavām, un visiem lopu pirmdzimušiem.
  • 6 Un liela brēkšana būs Ēģiptes zemē, kāda nav bijusi un kāda vairs nebūs.
  • 7 Bet pie visiem Israēla bērniem ne suns savu mēli nekustinās, no cilvēkiem līdz lopiem, lai jūs ziniet, ka Tas Kungs dara starpību starp Ēģiptiešiem un Israēli.
  • 8 Tad visi šie tavi kalpi nonāks pie manis un klanīsies manā priekšā un sacīs: izej, tu un visi ļaudis, kas tev ir padoti, un pēc tam es iziešu.” Un viņš aizgāja no Faraona bargās dusmās.
  • 9 Bet Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Faraons jums neklausīs, lai daudz Manu brīnumu notiek Ēģiptes zemē.”
  • 10 Un Mozus un Ārons darīja visus šos brīnumus Faraona priekšā. Bet Tas Kungs lika Faraona sirdij apcietināties, ka tas Israēla bērnus neatlaida no savas zemes.