• Pāvils pavēl grēcinieku atkal uzņemt draudzē.

  • 1 Bet es pie sevis esmu apņēmies nenākt atkal pie jums ar skumdināšanu.
  • 2 Jo ja es jūs noskumdināju, kas tad ir, kas mani iepriecina, ja ne tas, kas no manis bija noskumdināts?
  • 3 Un to jums esmu rakstījis, lai man nākot nebūtu jānoskumst par tiem, par kuriem man bija priecāties, un es stipri ceru no jums visiem, ka mans prieks arī jums visiem prieks.
  • 4 Jo daudz bēdās un sirds bailēs ar daudz asarām jums esmu rakstījis, nevis, lai jūs noskumstat, bet lai nomaniet mīlestību, ko es vēl vairāk pret jums turu.
  • 5 Bet ja kāds ir skumdinājis, tad tas nav mani skumdinājis, bet lai pāri nedaru, kaut cik jūs visus.
  • 6 Šim tādam jau pietiek šī pārmācīšana, kas tam no daudziem ir notikusi.
  • 7 Tā, ka jums turpretī jo vairāk pienākas piedot un iepriecināt, ka tas nenonīkst no pārlieku lielas noskumšanas.
  • 8 Tāpēc jums lūdzu, ka jūs gribētu viņam parādīt mīlestību.
  • 9 Jo tāpēc arī esmu rakstījis, lai es nomanītu jūsu prātu, vai jūs visās lietās esat paklausīgi.
  • 10 Kam jūs piedodat, tam es arīdzan piedodu; jo ja es arī kādam ko esmu piedevis, tad tam jūsu dēļ esmu piedevis Kristus vaiga priekšā, lai no sātana netopam pievilti.
  • 11 Jo viņa domas mums nav nezināmas.
  • 12 Bet kad es nonācu Troadā Kristus evaņģēliju sludināt, un Tas Kungs man atvēra durvis,
  • 13 Tad manā garā nebija miera, tāpēc ka neatradu Titu, savu brāli, bet no tiem atvadījies aizgāju uz Maķedoniju.
  • 14 Un pateicība Dievam, kas mums vienmēr dod uzvarēt Kristū un Savas atzīšanas labo smaržu caur mums izplata visās malās!
  • 15 Jo mēs esam Kristus saldā smarža Dievam, pie tiem, kas top izglābti, un pie tiem, kas pazūd.
  • 16 Šiem gan nāves smarža uz nāvi, bet viņiem dzīvības smarža uz dzīvību. Un kas ir derīgs uz to?
  • 17 Jo mēs neesam kā daudzi, kas ar Dieva vārdu tirgojās, bet patiesi, kā no Dieva puses, mēs runājam Dieva priekšā Kristū.