• Saula gals Fīlistu karā.

  • 1 Un Fīlisti karoja pret Israēli, un Israēla vīri bēga no Fīlistiem un krita nokauti uz Ģilboas kalniem.
  • 2 Bet Fīlisti lauzās uz Saulu un uz viņa dēliem, un Fīlisti nokāva Jonatānu un Abinadabu un Malhišu, Saula dēlus.
  • 3 Un kaušana bija briesmīga pret Saulu, un strēlnieki viņu ievainoja ar saviem stopiem, ka tam bailes uznāca no strēlniekiem.
  • 4 Tad Sauls sacīja uz savu bruņu nesēju: izvelc savu zobenu un nodur mani ar to, ka šie neapgraizītie nenāk un mani neliek smieklā. Bet viņa bruņu nesējs negribēja, jo viņš bijās ļoti. Tad Sauls ņēma zobenu un metās uz to.
  • 5 Kad nu viņa bruņu nesējs redzēja, ka Sauls bija nomiris, tad viņš arī metās uz zobenu un nomira.
  • 6 Tā Sauls nomira un viņa trīs dēli un viss viņa nams nomira kopā.
  • 7 Kad nu visi Israēla ļaudis ielejā redzēja, ka tie bēga un ka Sauls un viņa dēli bija nomiruši, tad tie atstāja savas pilsētas un bēga, un Fīlisti nāca un tanīs dzīvoja.
  • 8 Un otrā dienā Fīlisti nāca, nokautos aplaupīt, un atrada Saulu un viņa dēlus guļam uz Ģilboas kalniem.
  • 9 Un tie tam novilka drēbes un paņēma viņa galvu un viņa bruņas, un tos sūtīja pa Fīlistu zemi apkārt par priecīgu ziņu saviem elkiem un ļaudīm.
  • 10 Un tie nolika viņa bruņas sava dieva namā un viņa galvu tie piekala Dagona namā.
  • 11 Kad nu visi ļaudis Jabešā Gileādā dzirdēja visu, ko Fīlisti Saulam bija darījuši,
  • 12 Tad visi spēcīgie vīri cēlās un paņēma Saula miesas un viņa dēlu miesas un tās pārnesa uz Jabešu un apraka viņu kaulus Jabešā apakš ozola, un gavēja septiņas dienas.
  • 13 Tā Sauls nomira savos grēkos, ko bija darījis pret To Kungu, Tā Kunga vārda dēļ, ko viņš neturēja, arī ka viņš zīlnieci bija vaicājis un meklējis,
  • 14 Un nebija vaicājis To Kungu; tāpēc Viņš tam lika mirt un piešķīra valstību Dāvidam, Isajus dēlam.