• Dāvids pie Ahiša, Fīlistu ķēniņa, Ciklagā.

  • 1 Un Dāvids domāja savā sirdī: taču man kādā dienā nāks gals caur Saula roku; man labuma nav, ja es glābtin neglābjos uz Fīlistu zemi, lai Sauls mitās mani joprojām meklēt visās Israēla robežās; tā es no viņa rokas izglābšos.
  • 2 Tad Dāvids cēlās un gāja ar sešsimt vīriem, kas pie viņa bija, pie Ahiša, Maoha dēla, Gatas ķēniņa.
  • 3 Un Dāvids palika pie Ahiša Gatā, pats un viņa vīri, ikkatrs ar savu namu, Dāvids ar savām abām sievām, Ahinoamu, to Jezreēlieti, un Abigaīli, Nābala sievu, to Karmelieti.
  • 4 Kad nu Saulam sacīja, ka Dāvids aizbēdzis uz Gatu, tad viņš to vairs nemeklēja.
  • 5 Un Dāvids sacīja uz Ahišu: ja es žēlastību esmu atradis priekš tavām acīm, tad lai man dod vietu vienā zemes pilsētā, ka es tur dzīvoju; jo kāpēc tavam kalpam ķēniņa pilsētā pie tevis būs dzīvot?
  • 6 Tad Ahišs viņam tai dienā deva Ciklagu. Tāpēc Ciklaga Jūda ķēniņiem pieder līdz šai dienai.
  • 7 Un laiks, ko Dāvids Fīlistu zemē mita, bija viens gads un četri mēneši.
  • 8 Un Dāvids cēlās ar saviem vīriem un uzbruka Gešuriešiem un Geraziešiem un Amalekiešiem, jo tie citkārt bija tie zemes iedzīvotāji līdz Šurai un Ēģiptes zemei.
  • 9 Un Dāvids kāva to zemi un nepameta dzīvus ne vīrus, ne sievas un ņēma avis un vēršus un ēzeļus un kamieļus un drēbes, un griezās atpakaļ un nāca pie Ahiša.
  • 10 Kad nu Ahišs sacīja: kur jūs šodien esat ielauzušies? Tad Dāvids sacīja: pret dienasvidu iekš Jūda, un pret dienasvidu pie Jerahmeēliešiem, un pret dienasvidu pie Keniešiem.
  • 11 Un Dāvids ne vīrus, ne sievas nepameta dzīvus, ka tie netiktu uz Gatu; jo viņš sacīja: lai nenes vēsti pret mums, sacīdami: tā Dāvids mums ir darījis. Un tāds bija viņa darbs, cik ilgi tas Fīlistu zemē dzīvoja.
  • 12 Un Ahišs ticēja Dāvidam un domāja, viņš sevi smirdošu darījis savu Israēla ļaužu priekšā, tāpēc viņš man mūžam būs par kalpu.