• Jēkabs svētī citus dēlus un mirst.

  • 1 Un Jēkabs sasauca savus dēlus un sacīja: “Sapulcējaties, un es jums sludināšu, kas jums notiks nākamās dienās.
  • 2 Sapulcējaties un klausāties, jūs Jēkaba dēli, klausāties uz Israēli, savu tēvu.
  • 3 Rūben, tu mans pirmdzimtais, mans spēks un mana stipruma iesākums, pirmais augstībā un pirmais stiprumā!
  • 4 Verdošs kā ūdens, - tev nebūs būt tam augstākajam, jo sava tēva gultā tu esi kāpis, tur tu to esi sagānījis; manā gultā viņš kāpis!
  • 5 Simeons un Levis ir brāļi, viņu zobeni ir varas ieroči.
  • 6 Lai mana dvēsele nenāk viņu runās, mans gods lai nav viņu draudzē, jo savā bardzībā tie vīrus nokāvuši, un savā tīšā prātā tie vērsi maitājuši.
  • 7 Nolādēta lai ir viņu dusmība, jo tā ir briesmīga, un viņu bardzība, jo tā ir cieta; es tos izdalīšu pa Jēkabu, es tos izkaisīšu pa Israēli.
  • 8 Jūda, tu tas esi, tevi slavēs tavi brāļi, tava roka būs uz kakla taviem ienaidniekiem, tavā priekšā klanīsies tava tēva bērni.
  • 9 Jūda ir jauns lauva, no laupījuma tu esi pacēlies, mans dēls, viņš nometies, nogūlies tā kā lauva un tā kā lauvas māte; kas viņu traucēs?
  • 10 Scepteris nezudīs no Jūda, nedz bauslības devējs no viņa kājām, tiekams ŠĪLO nāks, un viņam tautas paklausīs.
  • 11 Viņš sien savu jauno ēzeli pie vīna koka un savas ēzeļa mātes kumeļu pie vīna koka stīgām. Savas drēbes viņš mazgā vīnā, un savu mēteli vīna ķekaru asinīs.
  • 12 Viņa acis ir sarkanākas ne kā vīns, un viņa zobi baltāki ne kā piens.
  • 13 Zebulons dzīvos pie jūras krastiem un būs pie kuģu ostām un sniedzās līdz Sidonai.
  • 14 Īsašars ir stiprs kaulains ēzelis un guļ starp laidariem.
  • 15 Un viņš redzēja dusu, ka tā laba, un zemi, ka tā jauka, un locīja savu muguru pie nešanas un kalpoja klausīdams.
  • 16 Dans, tā kā citas Israēla ciltis, tiesās savu tautu.
  • 17 Dans būs čūska ceļmalā, odze takas malā, kozdama zirgam papēžos, ka viņa jājējs krīt atpakaļ.
  • 18 Kungs, es gaidu uz Tavu pestīšanu!
  • 19 Gads, dzinēji viņu dzenās, bet viņš tos atgainīs.
  • 20 No Ašera būs trekna maize, un viņš dos ķēniņu gardumus.
  • 21 Naftalis ir stirna savā vaļā, viņš dod mīlīgus vārdus.
  • 22 Jāzeps ir jauns augļu koks, jauns augļu koks avota malā, zari stiepjas pār mūri.
  • 23 Strēlnieki viņu kaitinājuši, viņu apšaudījuši un ienīdējuši.
  • 24 Bet viņa stops ir palicis stiprs, un viņa roku elkoņi spēcīgi, caur Jēkaba varenā Dieva rokām; no turienes ir Gans, Israēla klints,
  • 25 No tava tēva Dieva, un Tas tev palīdzēs, - un no Visvarenā, Tas tevi svētīs ar debess svētījumiem no augšienes, ar dziļumu svētījumiem apakšā, ar svētījumiem no krūtīm un miesām.
  • 26 Tava tēva svētījumi ir stiprāki nekā manu vecaju svētījumi līdz mūžīgo kalnu galiem, tie nāks pār Jāzepa galvu, un pār galvu, kas ir izredzētais savu brāļu starpā.
  • 27 Benjamins ir plēsīgs vilks, no rīta viņš laupījumu ēdīs un ap vakaru viņš laupījumu dalīs.”
  • 28 Šās visas ir Israēla divpadsmit ciltis, un šie ir vārdi, ko viņu tēvs uz tiem runāja, tos svētīdams; ikvienu viņš svētīja ar īpašu svētību.
  • 29 Un viņš tiem pavēlēja un sacīja: “Es tapšu piepulcināts pie saviem ļaudīm, aprociet mani pie maniem tēviem alā, kas ir hetieša Efrona tīrumā,
  • 30 Makpelas alas tīrumā, kas ir pret Mamri, Kanaāna zemē, ko Ābrahāms ir pircis no hetieša Efrona sev par dzimts kapa vietu.
  • 31 Tur tie ir aprakuši Ābrahāmu un Sāru, viņa sievu, tur tie ir aprakuši Īzaku un Rebeku, viņa sievu, tur es esmu apracis Leū.
  • 32 Tīrums un ala, kas ir tur, ir pirkti no Heta bērniem.”
  • 33 Kad Jēkabs bija beidzis pavēles dot saviem dēliem, tad viņš salika savas kājas uz gultas un izlaida garu un tapa piepulcināts pie saviem ļaudīm.